Inokentijs Mārpls – „Ķeras pie sirds”

Savu jaunā albuma prezentāciju un grupas divdesmit gadu jubileju „Inokentijs Mārpls” sagaida Andrejsalas „Pulkveža” telpās. Pateicoties jauntapušajai mūzikas entuziastu izdevēju kompānijai „Gauja Records”, Inokentijs Mārpls izdod savu trešo studijas albumu „Ķeras pie sirds”, kurā atrodamas piecpadsmit kompozīcijas, to starp arī radiostacijās skandinātās „Eu, priekšniek!”, „Motociklists” un „Imperiālistiskā haizivs”.

Jau labu laiciņu pirms pasākuma sākuma, ap pulksten 21:00, pie Andrejsalas „Pulkveža” telpas ieejas drūzmējās cilvēku bariņš, kuri noteikti ir nākuši ar vienu mērķi, dzirdēt un redzēt mūžam patiesos gan dziesmās, gan kāpjot uz skatuves – Inokentiju Mārplu. Paralēli svinīgajam pasākumam, Andrejsalas sākumā, noliktavas telpās, zem nosaukuma „Dirty Deal” risinājās ar gruzīnu tradīcijām saistīts pasākums, kurā uz griliem tika gatavoti nacionālie ēdieni un tika grieztas dejas. Tādēļ bija jūtama apmeklētāju neliela migrēšana no viena pasākuma norises vietas uz citu.

Albuma prezentācijas svētkus, uz skatuves kāpjot, atklāja grupa „Tumors”, kuri daudziem ir zināmi ar kompozīcijām „Punks not dead” un „Bee Da”. Jaunieši bija tērpušies baltos apmetņos atgādinot, nelielu ārstu brigādi, vienīgi grupas ģitārists bija izvēlējies sarkanu uzsvārci, un grupas vokālists bija uz galvas uzvilcis apsēju ar lukturīšiem, noteikti – lai labāk saredzētu zemāk stāvošo publiku. Grupas uzstāšanās ir enerģiska un publika tiek, pēc pašu vēlmes, piespiesta dziedāt līdz diezgan lipīgajām grupas kompozīcijām, es domāju, ka iesildītāj grupa bija ļoti veiksmīgi izvēlēta.

„Tumors” beidz savu uzstāšanos un publika dodas ārpus telpas – lai aprunātos un iemalkotu, ko spirdzinošāku svaigā gaisā. Daļa apmeklētāju paliek pie bāra, daļa piesteidzas ik pa brīdim pie neliela stendiņa, lai iegādātos jauno Inokentija Mārpla disku, kā arī kādu no iepriekšējiem, krekliņus, vai pat „string” biksītes, daļa apstaigā bijušās muitas teritoriju un aplūko jauno mākslinieku darbus – kuri atrodami gan uz asfalta, gan sienām, gan dažādās instalācijās.

Pauzīte ievelkas. Esot problēmas ar bungu šķīvjiem, publika īpaši par to nepārdzīvo, jo viss liecina tikai par to – ka pasākums būs izdevies vienalga, lai kas notiktos.

Bungu šķīvji parādās un Inokentijs Mārpls var sākt savu uzstāšanos! Un uz skatuves, publikas ovāciju pavadīti, uznāk Latvijas pankroka spīdekļu trio.

Savu uzstāšanos grupa sāk ar kompozīciju „Dakters nāk” un jau pirmajiem vārdiem izskanot iekarsusī audience dzied un lēkā līdzi. Zāle ir pilna un izsalkusi pēc pankroka! Viss grupas uzstāšanās pirmais uznāciens ir enerģijas pilns un publiku neatlaiž ne uz brīdi. Gandrīz visām dziesmām visi dzied līdz, ir pamanāmi arī grupas , iespējams, lielākie fani jeb atbalstītāji, kuri dziedāja līdz visam grupas repertuāram. Pirmais uznāciens tiek nospēlēts, un pēc neliela brītiņa publikas aicināti trio atgriežas uz skatuves, pluss vēl perkusionists. Un tiek spēlēta vēl apmēram stundu gara programma. Pa vidu visam tiek arī noreklamēts jaunais grupas videoklips dziesmai „Eu, priekšniek!”

Koncerts beidzas – vēl grupa tiek saukta, lai atkāto, bet ne – arī mūziķi izskatās gana saguruši un dodas nost no skatuves. Publika lēnām izklīst, es vēl rodu izdevību ielavīties mūziķu atputas telpā, kura bija tik liela, kā puse telpas, kurā norisinājās pats pasākums. Aprunājos ar Dambi, grupas vokālistu un ģitāristu Raimondu Lagimovu, par to kāda sajūta ir izdodot trešo albumu, atbilde bija vienkārša un īsa – „Ir pabeigtības sajūta!”

Vēl tiek ieēsta torte un apsveikta grupa ar divdesmit gadu jubileju un jauno albumu!