Žordi Savals (Jordi Savall) ir ārkārtēja personība mūsdienu mūzikas pasaulē. Jau vairāk nekā trīsdesmit gadus viņš savu laiku ziedo novārtā pamestu mūzikas dārgumu jaunatklāsmei: tie ir trīsdesmit pētījumu, lasīšanas un atskaņošanas gadi spēlējot viola da gamba vai diriģējot. Kopā ar trim ansambļiem - Hespèrion XXI, La Capella Reial de Catalunya un Le Concert des Nations, kas visi dibināti sadarbībā ar Monseratu Figuerasu (Montserrat Figueras) - Žordi Savals ir izpētījis un izveidojis emocionalitātes un skaistuma pasauli, ar ko iepazīstina klausītājus un mūzikas mīļotājus, tā iekarojot atzinību viola da gamba instrumentam un aizmirstai mūzikai no dažādiem avotiem, bet sev pašam – vadošo vietu starp agrīnās mūzikas aizstāvjiem.
Viens no savas paaudzes visdaudzpusīgāk apdāvinātajiem mūziķiem savā karjerā bijis koncertu mākslinieks, skolotājs, pētnieks un jaunu projektu radītājs gan mūzikā, gan kultūrā, izaugdams par vienu no vadošajiem vēsturiskās mūzikas atdzimšanas līderiem. Ar savu būtisko ieguldījumu Alēna Korno (Alain Corneau) filmā Tous les Matins du Monde (Cēzara balva par labāko filmas mūziku), rosīgo koncertdarbību (vairāk nekā 140 koncerti gadā) un ierakstu grafiku (6 ieraksti gadā), kā arī, pateicoties paša nodibinātajam ierakstu zīmolam Alia Vox, Žordi Savals pierāda, ka agrīnā mūzika nav tikai elitāra aizraušanās – tā var ieinteresēt ikvienu, tās auditorija kļūst aizvien jaunāka un aizvien daudzskaitlīgāka.
Tāpat kā daudzi citi mūziķi, Žordi Savals sāka mācīties mūziku jau bērnībā. Sākumā viņš dziedāja bērnu korī savā dzimtajā Igualadas pilsētā Katalonijā, bet vēlāk mācījās čella spēli, šīs studijas pabeidzot 1964. gadā Barselonas Konservatorijā. Viņš patstāvīgi apguva viola da gamba spēli un agrīno mūziku (Ars Musicae). 1968. gadā izcilais mūziķis iestājās Schola Cantorum Basiliensis (Šveicē) kur vēlāk, 1973. gadā ieņēma sava skolotāja Augusta Vencingera (August Wenzinger) vietu līdz pat šim brīdim pasniedzot mācību kursus un vadot meistarklases.
Grieķu mūziķis Dimitris Psoniss (Dimitri Psonis) mūzikas studijas sācis Atēnās. Viņš specializējies muzikālās analīzes, harmonijas, kontrapunkta, bizantiešu mūzikas, kā arī grieķu tautas mūzikas instrumentu santūra, udas, tzuras un tambura apguvē. Dimitris Psoniss ieguvis augstāko grādu sitamo instrumentu un mūzikas pedagoģijas disciplīnās Madrides Konservatorijā. Mūziķis sadarbojies ar dažādiem ansambļiem un ir studējis arī Amsterdamas Konservatorijā.
Mākslinieks ir dibinājis mūziķu kolektīvus Krusta, Acroma un P’An-Ku, pavadījis daudzus dziedātājus un instrumentālistus, to vidū Elfteriju Arvanitaki (Elefthería Arvanitaki), Mariju del Mar Bonetu (Maria del Mar Bonet), Eliseo Parru (Eliseo Parra) un Havjeru Paksariņjo (Javier Paxariño). Pēdējo gadu laikā Dimitris Psoniss pievērsies klasiskās osmaņu mūzikas, kā arī grieķu un turku tautas mūzikas studijām un interpretācijai. Viņš ir ierakstījis daudzus kompaktdiskus un piedalījies filmu un teātra izrāžu muzikālā ietērpa veidošanā.
1997. gadā mūziķis nodibināja ansambli Metamorphosis, un ar to ir piedalījies vadošos mūzikas festivālos Spānijā. Dimitris Psoniss sadarbojas ar tādiem senās mūzikas ansambļiem kā Limožas Baroka orķestris, Speculum, Mudejar un Hespèrion XXI.
Uz festivāla koncertiem biļetes var iegādāties „Biļešu Paradīze“ kasēs (telefons: 90002000) vai Internetā: www.bilesuparadize.lv. Biļešu cena Ls 5,00 – 20,00.
Festivālu organizē Baha mūzikas fonds un tā prezidente Aina Kalnciema. Aina Kalnciema personīgi ir pateicīga visiem festivāla sponsoriem un atbalstītājiem par dāvāto uzticību festivāla idejām arī šajā gadā!
Sekojiet informācijai - http://www.music.lv/bachfestival/ un tiksimies festivāla koncertos!
