"Mūsdienu realitāte arvien no jauna apliecina sen zināmo patiesību, ka skaņu mākslas valoda ir un paliek visīstākais esperanto, kurā saprotas cilvēki, neatkarīgi no nacionālās izcelsmes un dzīves vietas. Jo mūzika nepastarpināti tieši uzrunā cilvēku emocijas, iztēli, izraisa līdzpārdzīvojumu, iztiekot bez vārdiskā tulkojuma. Teiktais pilnībā attiecināms uz Čīlē dzīvojošā latviešu pianista Armanda Ābola mākslu, kuras mazu, bet pārliecinoši spilgtu fragmentu atspoguļo šis CD.
Pirmo reizi uz starptautiskā pianisma lielās skatuves Armands Ābols uznāk vidusskolas beigšanas gadā, iegūstot pirmo vietu un zelta medaļu gan Marijas Kanalsas (Maria Canals) pianistu konkursā Barselonā, Spānijā, gan Luisa Sigala (Luis Sigall) pianistu konkursā Vinjadelmarā, Čīlē (abi konkursi - 1992. gadā), turklāt Čīles sacensībā saņem arī Klaudio Arrau (Claudio Arrau) īpašo balvu un klausītāju atzinības balvu. Pēc šīm uzvarām līdztekus studijām sākas intensīva koncertdarbība (tostarp, 15 koncertu turneja Spānijā), piedalīšanās jaunos starptautiskos konkursos: Palomas Ošeas (Paloma O’Shea) pianistu konkursā Santanderā, Spānijā (1995; finālista balva), pianistu konkursā Klīvlendā, ASV (1999; prēmija par labāko baroka laikmeta darba interpretāciju), pianistu konkursā Andorā (1999; balva par pārliecinošāko F. Šopēna skaņdarba interpretāciju).
Kopš 90. gadu vidus Armanda Ābola dzīve ir saistīta ar ģimeni, mājvietu un darbu Čīlē. Pašlaik pianists dzīvo Valdīvijas pilsētā, kur māca klavierspēli Čīles Dienvidu Universitātes konservatorijas studentiem, tomēr par savu galveno misiju uzskata koncertdarbību.
Kādā intervijā Armands Ābols reiz piezīmējis: lai koncerts izdotos, ir nepieciešamas trīs lietas - labs instruments, laba akustika un publikas atsaucīga reakcija. Liekas, ka Latvijā spēlētajos koncertos, šie faktori veiksmīgi apvienojušies - par to liecina arī šajā kompaktdiskā ietvertie, koncertu laikā radušies ieskaņojumi - Fēliksa Mendelsona- Bartoldi 10 Dziesmas bez vārdiem, Edvarda Grīga 8 Liriski skaņdarbi, Jāņa Mediņa 3 Dainas, Morisa Ravēla Sonatīne, Ferenca Lista 2. ungāru rapsodija.
Un vēl šķiet, ka koncerta atmosfēra pat labāk nekā studijas ieraksts spēj dokumentēt Armanda Ābola spēlei tik raksturīgo tiešo emocionalitāti. Viņš muzicē šī vārda labākajā un skaistākajā nozīmē: neko neuzspiež klausītājam, neko mākslīgi nemeistaro, virtuozitāti uzskata par pašsaprotamu pianista instrumentu, daudzveidīgu tembra krāsainību - par absolūti nepieciešamu pianisma daļu. Viņš prot pat daudzspēlētus skaņdarbus pasniegt kristāla slīpējumā, pirmreizējā svaigumā. Prot dāvāt klausītājiem prieku par Mūzikas Skaistumu, kuram bez atlikuma kalpo arī pats,” tā darba bukletā raksta Ilma Grauzdiņa.