Sirreālais mūzikas kairinājums - grupu „Celeste” un "Tesa" koncerts klubā DEPO

Galerijas:

• "Celeste", "Reka" un "Tesa" @ klubs Depo

Kā pirmie uz skatuves kāpa „You are in my september”, atvainodamies, ka uzstāsies bez galvenā solista. Viņa pienākumus godam pildīja sintezatorists.  Grupas mūzika bija savdabīgs 21. gadsimta iespēju kičs, kas nepazīst robežas. Sintētiskas, vairāk deju mūziku raksturojošas skaņas mijās ar rēcošām, nedaudz ķertām vokāla partijām un melodiskām ģitārām. Pa vidu bija arī Bilija Aidola dziesmas kaverversija.  Emociju, noskaņu pārbagātība un straujā maiņa gala rezultāts bija ironisks – uz koncerta beigām grupas izpildītā mūzika izklausījās vienveidīga.

Pirms vakara galvenie varoņi „Celeste” bija sākuši spēlēt, solists Džons aiz rokas klausītājus pieveda tuvāk skatuvei. Kustība bija ierosināta, un DEPO zāle pamazām kļuva arvien pilnāka. „Celeste” izpildīto mūziku noteikti var klasificēt sludge sadaļā. Doom metāla iedvesmotās zemie basi, lēni izjustās skaņas un gausā melodijas attīstība, mijās ar Džona nikno vokālu, kura stilistiskās izpausmes līdzinās HC skatuvei raksturīgajām. Noskaņas bagātināšanai, fonā varēja vērot sirreālu melnbalto filmu.  Par sirreālistisku var nosaukt arī pašu „Celeste” mūziku.  Paskatoties blakus stāvošā biedra sejā, vislielākā mīkla ir viņa domu ceļu virzība. 20. Gadsimta sākumā sirreālisti savus impulsus kairināja ar elektrības palīdzību, bet mūsdienās bez šaubām tas notiek muzikāli. Klausītāju līdzdarbības izpausmes bija ieinteresēti aktīvas, lai gan, raksturīgi pašmāju publikai, vislielākā sajūsma auditoriju pārņem pēdējās minūtēs pirms grupas pēdējās dziesmas. Izskanēja uzstājīgais „we want more!”, taču „Celeste” operatīvi jau bija pametuši skatuvi.

Pašmāju „Tesas” koncerts ir labs iemesls smagākam otrdienas vakaram, par to liecināja piepildītā DEPO zāle. Grupa, savu kolēģu sagatavoto auditoriju, spēja iešūpot jau ar pirmajām dziesmām. „Tesas” mūziku šovakar varēja ietilpināt kategorijā post metāls, jo priekš sludge  skanējums bija daudz krāsaināks. Grupa aizveda klausītāju stilistiskā ceļojumā, ļaujot saklausīt visdažādākās smagās muzikālās ietekmes un atcerēties ar tām saistītas personiskas atmiņas. Un tomēr „Tesas” fragmentārisms ir ļoti vienots kā stāstam piedienas. Līdzīgi „Celeste” , „Tesa” nenoliedzami ir speciālisti personīgu impulsu radīšanā.

Lai arī mūsdienu smagajai mūzikai ir raksturīga skaņas deformācija, DEPO zālē skaņa nebija visbaudāmākā.  Būtu bijusi piemērotāka plašāka telpa, kas dotu skaņai izplešanās ceļu. Ar pamatīgi aizkritušām ausīm diemžēl pametām DEPO pirms „Reka” noslēdza otrdienas vakaru. 

Lai arī mūsdienu smagajai mūzikai ir raksturīga skaņas deformācija, DEPO zālē skaņa nebija visbaudāmākā. Ar pamatīgi aizkritušām ausīm diemžēl pametām DEPO pirms „Reka” noslēdza otrdienas vakaru.