Nikolajs Rērihs un Igors Stravinskis 1910. gadā izstrādāja baleta ideju - Stravinskis rakstīja, ka radusies aina ar pavasara godināšanas rituālu pagāniskajā Krievijā, kad dejas ritmiem skanot tiek upurēta jaunava. Baleta „Svētpavasaris” mūzika sacerēta 1912.-1913. gados Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupai, un pirmizrāde notika 1913. gadā Parīzē. Baleta iestudējumā publiku šokēja gan intensīvais mūzikas ritms un baleta scenārijs, gan Vaclava Ņižinska horeogrāfija, gan Rēriha tērpi un dekorācijas, kas radikāli atkāpās no klasiskām tradīcijām. Stravinska mūzika baletam „Svētpavasaris” pārsteidza ar inovatīvām kompleksām ritma struktūrām, tembriem, disonansēm un politonalitāšu izmantojumu. Neviens skaņdarbs pats par sevi mūzikas vēsturē nav tik spēcīgi ietekmējis 20. gadsimta komponistu muzikālo domāšanu un kompozīcijas tehniku attīstību kā „Svētpavasaris”. Īpaši netradicionāls ir ritms ar mainīgu taktsmēru un negaidītiem akcentiem, kuram Stravinskis iedvesmu guvis no pirmatnējiem rituāliem. Simfoniskajam pūtēju orķestrim pārlikumu veidojis amerikāņu komponists un aranžētājs Merlins Patersons.
Niks Gothams, Anglijā dzimis saksofonists un komponists, kopš četru gadu vecuma mācījies un darbojies Kanādā. Pēdējos desmit gadus dzīvo Latvijā. Gothams savā mūzikā apvieno džeza mūziķa pieredzi ar akadēmiska orķestra komponista zināšanām - 1997. gadā Kanādā viņš saņēmis Freda Stouna balvu par „Izcilību, pastāvību un ieguldījumu jaunajā mūzikā“. Skaņdarbam „Every Day” iedvesma gūta no izcilā franču psihologa un farmaceita Emīla Kuē (1857.-1926.), kura izstrādātā psihoterapijas metode mūsdienās pazīstama kā „placebo efekts”. Šīs metodes pamatā ir ideja par pašsuģestiju – Kuē uzskatīja, ka katru dienu atkārtojot kādu apgalvojumu, cilvēks drīz var sasniegt apgalvojumā ietverto. Kuē ieteiktā mantra skan: „Ar katru dienu man kļūst arvien labāk un labāk visās nozīmēs”.
Hārdijs Mertenss ir 1960. gadā dzimis nīderlandiešu komponists, kurš absolvējis Utrehtas mūzikas universitāti kā diriģents un komponists, uzsācis karjeru klarnetista un aranžētāja amatā Nīderlandes Karaliskajā Militārajā kapelā. Vēlāk strādājis par pūtēju orķestru diriģentu Nīderlandē, Izraēlā, Singapūrā, Itālijā, Francijā un pasniedzis kompozīciju. Koncerts klarnetei un simfoniskajam pūtēju orķestrim op.137 sacerēts 1986. gadā un tam ir trīs daļas ar grieķu mitoloģijas tēlu vārdiem: Kirke, Afrodīte, Medūza.
Biļetes „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv. Cenas Ls 4 – Ls 10, pensionāriem (uzrādot apliecību) – puscena.