Pārmaiņas redzamas, pat vēl nepārkāpjot pirmo slieksni Lielajā Ģildē. Lielās Ģildes skaistā barokālā fasāde atguvusi agrāko spožumu, nomainīts ēkas jumts un notekcauruļu sistēma, logiem ielikts jauns stiklojums, pilnībā izremontēts Lielās Ģildes ieejas mezgls, kase, garderobes, tualetes un Vitrāžu zāle, kur tagad ir iekārtota skatītāju kafejnīca. Foajē uzlikts jauns parkets, remontētas arī dažas aizkulišu telpas – uzeja uz skatuves un mūziķu ģērbtuves, kā arī izremontēta un labiekārtota diriģentu istaba un solistu istaba. Kopumā remonts izmaksājis pusotru miljonu latu. “Iepriekšējā reize, kad Lielajā Ģildē tika veikts nopietns remonts (ja neskaita Lielās zāles remontu 1998.gadā), bija pēc 1963.gada ugunsgrēka. Tādēļ esmu gandarīts, ka šīs vasaras remontdarbu rezultāts ir tāds, lai labi un iedvesmoti justos gan mūsu skatītāji, gan mākslinieki,” atzīst LNSO direktors Ints Dālderis.
Jaunajās un gaišajās garderobes telpās aplūkošanas vērts objekts ir 13.gadsimtā izkalta romānikas kolonna, kas tika atklāta 1965./67. gada remonta un rekonstrukcijas laikā. Varenās kolonnas dolomīta bloku diametrs ir 62 cm, un tagad tā būs aplūkojama apgaismota aiz speciāli ierīkota stikla. Vēsturnieki uzskata, ka ap 1200.gadu šeit bijusi vecākā divjomu ēka ar četrām kolonnām vidū (izgaismotā kolonna ir viena no četrām), kur ieceļojošie tirgotāji pavadīja ziemu un sagaidīja kuģošanas sākumu. Tā kā pašreizējais pagrabs sākotnēji bijis senākās ēkas 1.stāvs, tad, iespējams, zem kājām vēl ir neizpētītu pagrabu telpas...
Jāatgādina, ka 1330. gadā celtā un 1853.gadā rekonstruētā Lielās Ģildes ēka ir viena no vecākajām un interesantākajām Rīgas ēkām. Lielās Ģildes nams gadsimtu gaitā ir ticis vairākkārt paplašināts. Gandrīz nepārbūvētas ir palikušas tikai Lielās Ģildes Minsteres zāle un Kamīna zāle. Ēkas ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja barokālās fasādes uzbūve 1697.gadā, bet iekštelpu pārveides risinājās vairākām kārtām, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. Tā kā kopš 1941.gada Lielās Ģildes ēka bija Latvijas Filharmonijas koncertzāle, tad pēc ugunsgrēka 1963.gadā tā tika pārbūvēta kā koncertzāle. Ēkas rekonstrukcija notika 1965. gadā pēc arhitekta Modra Ģelža projekta.
Pēc remontdarbiem foajē ir izveidota foto galerija. Melnbalto lielformātu fotogrāfijās vērojami LNSO slavenāko mūziķu, diriģentu un viesu emocionālie portreti, kuru autori ir tādi latviešu foto „zīmoli“ kā Leons Balodis, Gunārs Binde, Didzis Grodzs, Eiženija Freimane. Foto galerijā izmantotas arī fotogrāfijas no Elmāra Zemoviča kolekcijas.
2007./2008. gada koncertsezona Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim tiešām ir Jaunā sezona. Jaunas, skaistas, izremontētas un mājīgi iekārtotas ir mūsu mājas – Lielā Ģilde; jauns, mūsdienīgs, radošs ir mūsu vizuālais tēls; liela daļa mūsu komandas – gan orķestrī, gan birojā – ir gados jauna, un tie, kuri nav tik jauni gados, ir vienmēr jauni dvēselē un savā būtībā; jaunus, daudzveidīgus un interesantus pārsteigumus esam iecerējuši sniegt mūsu klausītājiem un draugiem. Šajā sezonā priecēsim ar vairāk nekā 60 koncertiem, strādāsim kopā ar 19 lieliskiem diriģentiem, starp viņiem ir Andris Nelsons, Andris Veismanis, Mārtiņš Ozoliņš, Karels Marks Šišons, Zbigņevs Graca, Dāvids Gerings; muzicēsim kopā ar 42 izciliem solistiem, no kuriem ¾ būs mūsu pašu – latviešu talanti (tiksimies ar Lieni Circeni, Vinetu Sareiku, Martu Sudrabu, Kristīni Opolais, Laumu Skridi, Elīnu Garanču, Sergeju Jēgeru, Sergeju Dogadinu, Natāliju Gūtmani un citiem). Ar laipnu smaidu un viesmīlību gaidīsim Jūs Lielajā Ģildē un LNSO koncertos!
