Kluba „Melnā Piektdiena" zāli šajā pirmdienā piepildīja gados jauna publika, kas sākotnēji bija izretojušies pa visu telpu. Grupa „Thursday 12" savu uzdevumu veica ar pilnu atdevi, metalcore intensīvai enerģijai liekot vibrēt ballītes noskaņās. Atgriezeniskā saite ar publiku veidojās lēnām, taču grupas solists saglabāja pacietību, izdomādams arvien jaunus veidus, kā uzrunāt klātesošos. Galu galā tika iekustināti arī vecākie un vizuāli visnopietnākie.
Braiena HEAD Velča pavadošā grupu veidoja pieci vīri. Ģitārista seja bija nokrāsota Latvijas karoga krāsā, bet basa ģitārista seju aizklāja slīpa melna šķipsna. Jau ar pirmajiem akordiem tapa skaidrs, ka ballītes nebūs. Koncerta programmu veidoja dziesmas no debijas albuma „Save me from myself" – ģitārista autobiogrāfiska stāsta par savu dzīvi – kura zināmākā dziesma ir „Flush". Velča izpildījums bija patiesi ekspresīvs no aizlauzta dziedājuma līdz niknam bļāvienam. Elektroniskais ievads, kas ievadīja daudzas dziesmas atgādināja salauztas bērnu rotaļlietas skaņu, atgādinot domu, ka visas mūsu problēmas rodas bērnībā.
Varēja just, ka publika Velča solo daiļradē labi neorientējas, bet varbūt tikai kautrējas līdzi dziedāt. Tomēr ķermeniska līdzdarbība skatuves priekšā kļuva aktuāla jau ar pirmajām dziesmām, kas, šķiet, bija vislabākais veids, kā klausīties šo koncertu. Jo Velča dziesmām ļoti iztrūka daudzveidības, tikai skanīgie piedziedājumi ļāva atšķirt vienu no otras. Dziesmu noskaņa klātesošos teleportēja piecu gadu senā pagātnē, kad šāda tipa mūzika piedzīvoja savu vislielāko popularitāti. Koncerts bija interesants mūziķa faniem un tīņiem, kas sava ES meklējumus var personificēt ar Velča dzīves neceļiem, bet šis noteikti nebija pats aizraujošākais Velča koncerts. Tā garums bija tikai nedaudz vairāk par stundu, kas pagāja ļoti raiti. Iespējams, ka grupa, ņemot vērā publikas pasivitāti, izlēma taupīt enerģiju tuvāko dienu koncertiem. Palika vairāk laika sajūsminātiem faniem, ar plakātiem rokās, gaidot Velča autogrāfu.
Foto: Vladislavs Punculs
