Andris Sējāns: „"Cosmos" puiši bieži vien pa pusei ķircinot, pa pusei nopietni mani koncertos peiteikuši kā "senās mūzikas speciālistu". Pēdējā laikā gan retāk, taču senā mūzika tik tiešām ieņēmusi pietiekami nozīmīgu vietu mūsu koncertrepertuārā. Šī tad nu ir tā reize, kad atkal ar prieku varēsim piedalīties renesanses laika mūzikas atskaņojumā, kurā kā autors izpaudies 16.gs. rīdzinieks Burkards Valdiss".
Starp nedaudzajiem 16. gadsimta tekstiem, kas drāmas formā risina Reformācijas tēmu, izceļas Burkarda Valdisa „Pazudušais dēls". Franciskāņu klostera mūks, alvas lējējs Burkards Valdiss ar savu lugu „Pazudušais dēls" tieši un partejiski iejaucās Rīgas vētrainajos konfliktos, kas bija saistīti ar Lutera mācības ieviešanu. Viņš pats to uzveda 1527. gada 17. februārī tirgus laukumā. Turklāt viņam nebija svarīgs mākslinieciskais sniegums, bet gan deklaratīvs reformātorisks sprediķojums citā formā. Lugai bija jāpopularizē reformācijas galvenā mācība. Līdzība Par pazudušo dēlu (Lk. 15,11-32) Valdisam likās ideāla demonstrācija luteriskās mācības attaisnojumam.
Burkards Valdiss (Burkard Valdis) dzimis ap 1490./95. gadu Valdhauzenē, Hesenē. Par viņa jaunības gadiem nekādu liecību nav. Viņa vārds parādās tikai 1522. gadā Rīgā, kur viņš ir franciskāņu klostera mūks. Tas ir vētrains laiks Rīgas vēsturē - Rīgas rāte un pilsonība atbalsta luterisma sludinātājus, kas iestājas pret tirgošanos ar grēku atlaidēm. Mārtiņa Lutera Atklātā vēstule kristiešiem Rīgā, Rēvelē un Tērbatā konfliktu vēl vairāk saasināja. Arhibīskapa uzdevumā uz Romu kā sūtņi tika nosūtīti trīs mūki, lai izlūgtos tās atbalstu pret ķecerību. Viens no tiem bija Valdiss. Pēc neveiksmīgas misijas sūtņi 1524. gada Lieldienās atgriezās Rīgā un tūdaļ tika apcietināti. Taču jau pēc sešām nedēļām Valdiss, kas pa to laiku jau bija kļuvis Lutera mācības piekritējs, tika no cietuma ārā. Viņš apbrīnojami ātri ieguva pilsoņtiesības un varēja sākt savu aroddzīvi kā alvas lējējs, rosīgi darbojoties arī rakstniecības jomā. 1536. gadā viņš par nelegālām aktīvitātēm klosteru sekulārizēšanā vēlreiz tika apcietināts un n
osēdēja cietumā četrus gadus. Pēc tam viņš atgriezās savā dzimtajā Hesenē. 1541. gadā Valdiss pat sāka Vitenbergā studēt, lai kļūtu par luterāņu mācītāju. Līdz savai nāvei - 1557. gadam - viņš svētīgi darbojās draudzē Hesenē.
Pēc 483 gadiem Burkarda Valdisa „Pazudušais dēls" atkal atgriežas Rīgā, šoreiz pie tirgus laukuma Spīķeru pusē.
Burkarda Valdisa „Pazudušais dēls" ir viduslejasvācu rakstniecības virsotne un ieņem vācu literatūrā stūrakmens vietu. Senās mūzikas festivāla atklāšanā Spīķeru pagalmā izdevniecība „Musica Baltica" prezentēs šī darba izdevumu, kuru no oriģinālteksta ir pārtulkojis Valdis Bisenieks
Senās mūzikas festivāla organizators VSIA „Latvijas Koncerti".
