Kā patlaban klājas grupai «Preternatural»? Vai jaunā taustiņnieka meklējumi vainagojās sekmēm?
Kā vienmēr – radoši. Strādājam pie jaunā materiāla otrajam albumam un ar nepacietību gaidām momentu, kad sāksim ierakstīšanas procesu. Ārprātīgi interesanti, kā tas viss galu galā skanēs.
Ilgu meklējumu rezultātā tomēr atradām jaunu taustiņnieku. Martiņam ir 20 gadi, un viņš ir ļoti apdāvināts puisis. Pavisam drīz arī jūs varēsiet novērtēt viņa talantu, jo viņš pirmo reizi spēlēs ar mums uz Metalshow.lv Open Air skatuves.
Raksturo grupu "Preternatural" cilvēkam, kurš nav jūs dzirdējis. Muzikāli, vizuāli, izjūtu līmenī?
Četri skaisti, mataini (viens ar pinkām) jaunieši baltos, saplēstos kreklos ar savu metālisko spēku ieved jūs specifiskā un atmosfēriskā transā, pēc kura jūs jūtaties tieši tāpat, kā pēc laba seksa. :) Vai ir līdzīgi? :) ( Uz Serg uzdoto jautājumu katrs intervijas lasītājs atbild pats sev. )
Baltie krekli – ko tie simbolizē vai reprezentē?
Sākotnēji baltie krekli attēloja mūsu pirmā albuma "Statical" krāsu diapazonu – it kā simbolizēja tumsas gaišo pusi. Pēc tam mēs nolēmām tos izmantot arī tālāk, mazliet izmainot ārējo izskatu ar katru nākamo relīzi.
Salīdzinoši: "Preternatural" pirms desmit gadiem, pieciem gadiem, tagad? Kas mainījies, kas palicis nemainīgs?
Pirms desmit gadiem – grupa, kas grib sacerēt dziesmas ar vissarežģītāko struktūru; pirms pieciem gadiem – grupa, kas vēlas sacerēt vismelodiskākās dziesmas; tagad – grupa, kura vienkārši grib taisīt mūziku. Patiesībā ir grūti pateikt viennozīmīgi – mēs ilgi meklējām savu virzienu, savu vietu mūzikā līdz atradām, kā rezultātā tikai diezgan nesen tika ierakstīts mūsu pirmais albums „Statical". Un tas, manuprāt, arī ir izejas punkts katras grupas karjerā. Tāpēc labāk pajautā man par to pēc kādiem septiņiem gadiem, tad arī droši vien varēšu uz to atbildēt. Kas attiecas uz nemainīgām lietām – tā ir mūsu spītība un vēlme sasniegt labāko, neskatoties uz neveiksmēm un dažreiz kritumiem, kā arī nemainīga vēlme sacerēt foršas dziesmas un radoši progresēt. Mēs sākām spēlēt kopā, kad bijām 15- gadīgi pusaudži, un turamies pamatsastāvā līdz šīm brīdim, tātad domāju, ka varēsim sasniegt arī vairāk.
Ir grupas, kuru sastāvs pastāvīgi mainās. Kas notur jūsu kodolu kopā tik ilgu laiku? Dažos vārdos raksturo katru no saviem lieliskajiem grupas biedriem.
Mēs paši nesaprotam šo fenomenu. Man liekas, mēs vienkārši nevaram dzīvot viens bez otra, kā arī visi esam radošu ideju apsēsti. Dažos vārdos ir baigi grūti raksturot grupas dalībniekus, jo katrs ir vērts, lai par viņu uzrakstītu veselu biogrāfiju. Bet īsumā tas varētu būt tā: Den (bass) – ideju ģenerators, Volod (ģitāra) – staigājošā enciklopēdija, Gin (bungas) – īsts dumpinieks.
Vai grupā visiem ir vienādas balss tiesības vai kādam ir lielāka teikšana, vārda svars?
Mēs visi cenšamies būt demokrātiski lēmumu pieņemšanas brīžos, jo uzskatām, ka despotisms un tirānija traucē (vai pat iznīcina) komunikācijai starp grupas dalībniekiem, kas savukārt var būt pirmais solis uz grupas sastāva biežām maiņām.
Kā jums rodas mūzika, kas rada impulsus dziesmu tapšanai un kā tie materializējas dzirdamā formā?
Kā kuru reizi, bet pārsvarā mēs izdomājam atsevišķus rifus, melodijas, taustiņus un cenšamies tos loģiski savienot, lai iznāktu kaut kas līdzīgs dziesmai. Pēc tam mēģinājumos taisām aranžējumus visiem instrumentiem, un, kad dziesma ir jau gatava, es izdomāju vokāla partijas un tekstu. Dažreiz sanāk tā, ka mēs ļoti ilgi nevaram rast vienprātību kādas dziesmas tapšanā, tad mēs strīdamies, apvainojam viens otru muzikālā nekompetencē, un tādos gadījumos dziesmas sacerēšana var aizņemt mēnešiem ilgu laiku. Bet gadās arī tā, ka izdomājam dziesmu viena mēģinājuma laikā un pēc tam tikai pilnveidojam to.
Vajadzētu arī piebilst, ka bieži sanāk, ka dziesmas skanējums pirms un pēc studijas ieraksta mazliet atšķiras. Tā sanāk tāpēc, ka ierakstīšanas procesā ir iespējams ieraudzīt daudzas nianses, kā rezultātā dziesma var krietni izmainīties.
Dziesmu teksti - kā tie rodas? Vai pastāv „baltās lapas fenomens" , kad apsēdies un pēc tam vari tīri vai pabrīnīties par to, kas uzrakstīts? Literatūra, grāmatas Tavā dzīvē.
Tiešām grūts jautājums, jo paskaidrot radošo procesu gandrīz nav iespējams. Dziesmu teksti rodas, kad jau ir gatava mūzika dziesmai, kad es varu izjust dziesmas atmosfēru un izteikt to vārdos. Principā, idejas dziesmu tekstiem rodas no manas aizraušanās ar šausmu filmām un SciFi literatūru – tā ir mana personīgā šausmu pasaule, no kurienes arī nāk jaunās dziesmas.
Pēdējā laikā man nav tik daudz brīva laika lasīšanai. Ļoti daudz laika es pavadu datora priekšā, tātad, ja es kaut ko lasu, tad tikai datorā. Pārsvarā tā ir zinātniskā literatūra vai kāda mūziķa (auto)biogrāfija. Bet, ja runājam par daiļliteratūru, tad esmu liels Stīvena Kinga pielūdzējs.
Alkohols u.c. izjūtas saasinošas un apziņu paplašinošas vielas kā radošumu veicinošas substances. Tavi komentāri par šo tematiku.
Ja mēs runājam par alkoholu vai narkotiskām vielām kā radoša procesa katalizatoru, tad mēs tās nelietojam dziesmu sacerēšanai. Narkotikas mēs nelietojam arī savā ikdienā. Bet, runājot par alkohola lietošanu atpūtas laikā, protams, mums patīk skaļas kompānijas, mums patīk atpūsties pēc koncertiem, un alkohols ir neatņemama daļa no tā Rock'n'Roll procesa. Bet, sacerot dziesmas, mēs strādājam ar skaidru prātu.
Grupas dalībnieku ikdiena. Vai „parastā" dzīve ar tās triviālajām vajadzībām un rūpēm nenomāc radošo garu?
Protams, ka visi esam cilvēki un ikdienas ietekmē bieži sabrūk ilūzijas. Bet mēs visi esam radoši cilvēki, un radošām personībām piemīt gara spēks, kas visu apkārtējo ikdienu var pārvērst iedvesmā un likt parādīt visiem, kādi mēs esam īstenībā.
Pirmā albuma „Statical" un patlaban topošā raksturojums - kas kopīgs, kas inovatīvs, kas atšķirīgs?
Mēs vienmēr esam gribējuši sacerēt skaistas, atmosfēriskas dziesmas, tāpēc, tāpat kā iepriekšējā albumā, būs akcentētas melodiskās tēmas. Kas attiecas uz atšķirībām - mēs vienkāršojām dziesmu struktūru. Ja agrāk mēs centāmies iekļaut vienā dziesmā ļoti daudz dažādu rifu, tad tagad mums pietiek ar variantu „pants - piedziedājums... vienā tempā". Tā ir vieglāk klausītājiem un arī mums pašiem. Jaunajā albumā būs daudz taustiņu instrumentu, dažādu elektro-semplu un pat „industriālu piejaukumu", kā arī dziesmas būs īsākas, ātrākas un smagākas. Bet, neskatoties uz to, tas būs vecais labais „metāliskais" «Preternatural», tātad tur nav par ko pārdzīvot. Starp citu, vienu no mūsu jaunākajām dziesmām varēsiet dzirdēt Metalshow.lv Open Air festivālā. Ceru, ka mūsu pielūdzējiem patiks.
Kāpēc tieši dziesmai "Paranormal Phenomena" izdomājāt taisīt 2010. gada versiju?
Sakarā ar to, ka mēs sen nebijām spēlējuši (ne mēģinājumos, ne dzīvajā) savas vecās dziesmas, nolēmām uztaisīt jaunu versiju kādai no tām un nospēlēt savā koncertā. «Paranormal Phenomena» izrādījās pati brutālākā un pieejamākā, tāpēc nebija grūti izvēlēties. Nospēlējot jauno versiju dzīvajā, mums iepatikās un nolēmām iekļaut to arī jaunajā EP ierakstā.
Kā tapa video klips dziesmai „Cryophobia"? Kāds bija ceļš no ieceres līdz realizācijai?
Vispār video klips ir radīts kā grupas vizuālais attēlojums. Daudzi cilvēki zina, kā skan grupas mūzika, bet nezina, kā tā izskatās. Tieši tāpēc mēs jau ilgu laiku sapņojām par oficiāla video klipa uzņemšanu, bet kaut kā nebija iespējas vai radošu cilvēku ar interesantām idejām, kuri spētu to izdarīt (jo metālmūzikas video klipi ir diezgan jauna parādība Latvijas tirgū).
Kopumā ideja bija pavisam tuvu realizācijai, bet kaut kas tomēr pietrūka. Līdz tam brīdim, kad vienā koncertā es satikos ar mūsu senajiem draugiem Armandu Ērgli un Jāni Krivānu, kuri meklēja piemērotu dziesmu klipa uzņemšanai. Tajā laikā mums jau bija gatavas dažas dziesmas no topošā EP, un mēs kopā izvēlējāmies "Cryophobia", iepriekš izstāstot dziesmas ideju un konceptu. Tā arī sākās sagatavošanās video klipa uzņemšanai. Tās bija divas stresa, nervu šūnu miršanas un pat upuru pilnas dienas (ja jūs uzmanīgi skatījāties "Behind the scenes", tad varējāt redzēt, ka mūsu modele nokrita bezsamaņā ar visām dekorācijām – šī epizode tiešām bija un šausmīgi mūs sabiedēja). Rezultātā sanāca ļoti iespaidīgi un mēs visi esam ļoti apmierināti.
Pats grūtākais ir klipa realizācija. Mums bijušas daudzas bezmiega naktis, sarakstoties ar lokāliem un ārzemju TV kanāliem un web-resursiem, kā rezultātā klipu paņēma dažos izcilos kanālos, par ko mums, protams, ir liels prieks. Šis darbs deva mums ārkārtīgu pieredzi, kā arī daudz labu kontaktu plašsaziņas līdzekļu vidū, kurus, es ceru, mēs saglabāsim vēl ilgi.
Kur tieši var redzēt klipu? Kā vispār citviet uztver grupu piedāvājumus, materiālu no mūsu valsts? Kurš jums veic menedžera funkcijas?
Dažos amerikāņu un eiropiešu kanālos, kā arī Krievijas muzikālajos kanālos. To nav daudz, jo dienas pārraidēm mūsu dziesma neietilpst noteiktajos formāta rāmjos, bet metāldziesmu pārraides nav tik populāras un bieži atrodamas visā pasaulē. Turklāt sen jau visi izmanto internetu, kur var jebkurā brīdī apskatīt mūsu video.
Kas attiecas uz materiāliem no Latvijas, attieksme ir atkarīga no materiālu satura – ja ir nepieciešams izvietot jaunumus, to izdarīs bez jebkādam problēmām (kaut gan ir risks, ka Latviju sajauks ar Lietuvu, kā dažreiz gadās) . Tāpat arī nebija problēmu ar video klipa izvietošanu metāla webzinos. Bet attiecībā uz parējām lietām attieksme diezgan skeptiska, gadās, ka pat neatbild uz vēstulēm.
Dotajā brīdī es esmu grupas menedžeris, bet pārējie grupas dalībnieki palīdz man veikt šīs funkcijas.
Kādas ir izjūtas pirms koncertiem un uzstāšanos laikā?
Katrs cilvēks pārdzīvo to atšķirīgi, tātad, varu runāt tikai par sevi. Es vienmēr uztraucos pirms uzstāšanās. Tāda patīkama stresa sajūta – to nevar aprakstīt ar vārdiem. Šis stress, kas ir līdzīgs bailēm, tur mani savāktu līdz pat brīdim, kad vajag iziet uz skatuves, bet tajā pat brīdī, kad esmu skatītāju priekšā, tas pēkšņi pazūd un sākās ugars. Pats grūtākais ir izturēt pirmo dziesmu, jo tieši šīs 4-5 minūtes ir vajadzīgas, lai izjustu skatuvi un auditoriju, kā arī atrastu sev nepieciešamo vietu un tālāk, kā jau es teicu, sākas vislabākās un patīkamākās emocijas, ja ir skatītāju atbalsts un atdeve.
Interesantākais koncerts, uzstāšanās: vieta, laiks, publika? Salīdzinoši - kāda ir publika dažādās valstīs? Kādas ir lielo skatuvju, plašo masu un mazo klubu ekstras un priekšrocības.
Katrs koncerts ir īpašs – ar savām emocijām un pārdzīvojumiem. Pat ja uzstāšanās notiek bieži vienā un tajā pašā vietā, izjūtas koncerta laikā ir atšķirīgas. Kopumā ārzemju publika ir līdzīga mūsu vietējiem faniem, bet gadās arī satikt aktīvākus un agresīvākus klausītājus vai otrādi – pārāk mierīgus, kuriem galvenais ir klausīties mūziku, nevis piedalīties mošā. Un tas nav atkarīgs no skatuves vai kluba izmēra, jo ir bijuši dažādi gadījumi. Pats galvenais ir tā vienreizējā sajūta, kad enerģija, kuru tu atdod auditorijai, koncerta laikā atgriežas pie tevis dubulti. Kad jūti to enerģiju no zāles, jau ir pilnīgi skaidrs, ka šovs būs labs neatkarīgi no vietas, kur tas notiek.
Vienreiz saundčeka laikā es un mūsu basists Dens bijām tuvu traģiskai nāvei, jo vēja dēļ uz skatuves nokrita t.s. skaņas side fill...
Tavs viedoklis par to, kas nospēlē galveno lomu, ka vienlīdz talantīgām, centīgām, potenciāli perspektīvām utt. grupām līdzīgos dotajos apstākļos neizdodas sasniegt vienādus rezultātus. Veiksmes, likteņa faktors?
Protams, ir daudz dažādu gadījumu un daudz dažādu faktoru, kuri ietekmē grupas popularitāti un iespējas. Piemēram, ir grupas, kuras vispār negrib būt populāras vai grib, bet nezina, kā to pareizi izdarīt, vai grib, bet ir pārāk slinki un pat necenšas kaut ko izdarīt grupas labā. Tas ir tīri mans viedoklis, bet es varu teikt, ka mūsu laikos neviens nemeklē talantus! Ja jūs gribat, lai klausītāji zinātu jūsu mūziku, grupā vienmēr ir jābūt cilvēkam, kurš nodarbotos ar grupas lietām. Ja jums nav menedžera, tad noteikti kādam no grupas ir jāuzņemas šo lomu. Un, protams, ir jābūt gatavam, ka tas aizņems lielāko daļu no jūsu brīvā laika – starptautiskā sarakste, jaunumu izsūtīšana, mārketinga stratēģijas, PR, satikšanās, braucieni, dažādu pasākumu apmeklēšana, koncertu datumu organizēšana, metālmūzikas nepārtrauktais monitorings utt. Tas viss būs nepieciešams, ja jūs esat nopietni nolēmuši būt par kaut ko nozīmīgāku kā vienkārši lokālu grupu.
Grupas "Preternatural" mērķi, plāni, nākotnes perspektīvas un nodomi?
Mēs tikko ierakstījām mūsu jauno EP „Cryophobia", ko var absolūti bez maksas lejuplādēt mūsu oficiālajā mājaslapā www.preternatural.lv. Attiecībā uz nākotnes plāniem – tā ir otrā albuma ierakstīšana un veiksmīga tā realizācija, kā arī mēs nopietni apdomājam iespēju uzņemt vēl vienu video klipu, un, protams, arī koncertu datumu plānošana. Starp citu, šā gada septembrī mēs spēlēsim Ukrainā, Kijevā festivālā Global East 2010 uz lielās skatuves.
Kā tikāt pie iespējas spēlēt Kijevā? Paši uzprasījāties?
Teiksim tā – ir jābūt draugos ar koncertu rīkotājiem. :)
Iespaidīgākie, atmiņā paliekošākie koncerti, ārzemju grupu perfomances šeit, Latvijā? Ar ko jūs noteikti gribētu uzspēlēt vienā koncertā?
Hmm, visi koncerti ir svarīgi, un katram no mums droši vien ir savs vislabākais koncerts. Man tas bija mūsu koncerts uz Metalshow.lv Open Air festivāla 2008.gadā, kad es iepazinos ar grupas Cradle of Filth dalībniekiem. Tajā koncertā sākās mana līdzdalība projektā Inner Fear, kurā piedalos kopā ar Martinu un Deivu no COF un esmu vokālists. Mēs tagad nodarbojamies ar albuma ierakstu, kurš ir ieplānots šā gada oktobrī, tā kā pavisam drīz varēsiet to novērtēt.
Kas attiecas uz grupām, ar kuram gribētos uzspēlēt kopā, tad ir grūti nosaukt kādu noteiktu, jo mēs esam pateicīgi par katru iespēju spēlēt uz vienas skatuves, aprunāties un sadraudzēties ar visdažādākajām grupām neatkarīgi no viņu statusa un popularitātes
Kādas ir Latvijas smagās mūzikas attīstības perspektīvas? Daudzsološākās jaunās grupas Tavā skatījumā?
Protams, ka perspektīvas vienmēr pastāv, it īpaši mūsu laikos un mūsu mazajā muzikālajā pasaulē. Kad cilvēkiem beidzas nauda, tad kaut kādā veidā ieslēdzas kreisā smadzeņu puslode un nez no kurienes parādās daudz radošu ideju.
Īstenībā pēdējā laikā palielinājies alternatīvo klubu daudzums, tā kā jaunajām grupām ir daudz vietu, kur parādīt sevi. Ja runājam tieši par mūziķiem, tad es redzu daudzus apdāvinātus jauniešus apkārt, kā agrāk salīdzinoši nebija. Bet tieši par grupām nevaru teikt to pašu. Jaunās, daudzsološās grupas parādās tikpat ātri, cik ātri pēc tam izjūk. Jaunā paaudze ir pārāk ambicioza, viņiem gribas visu un uzreiz. Bet, kad redz, ka muzikālās grupas Latvijā turas uz altruisma, tad ļoti ātri izjūk un aiziet citos projektos, cerot, ka tur būs savādāk. Tāpēc negribu nevienu izcelt, vienīgais - gribu novēlēt jaunajām grupām muzikālus panākumus un pacietību, strādājot ar sevi. Laiks padarīs mūs labākus.
Tavs ieskats par to, kāpēc pēkšņi kļuvis tik populāri atvērt alternatīvos klubus?
Domāju, ka šajos laikos, kad nomas cenas ir kritušas desmitreiz, daudziem cilvēkiem beidzot ir iespēja realizēt savus sapņus par alternatīvā kluba vai bāra atvēršanu.
Un noslēgumā - iemesli, kuru dēļ klausītājiem noteikti vajadzētu redzēt un dzirdēt grupu «Preternatural»?
Grūti pateikt, bet vienreiz es dzirdēju no mūsu klausītājiem, ka mēs dodam cerību tiem cilvēkiem, kuri ir galīgi vīlušies smagajā mūzikā.
www.preternatural.lv
www.myspace.com/preternaturalofficial
