Klarnešu kvarteta "Quattro Differente" mūziķi Guntars Gedroics, Kristaps Kitners, Marina Vidmonte un Česlavs Grods, pianiste Diāna Zandberga, vokāliste Gunita Sakniņa un dzejas lasītāja Inese Kinēna par spīti skrienošam un sarežģītam laikam caur mūziku un vārdiem dvēseles dziļumos saklausīja Dzimtenes mīlestību! Tā apvienoja mūziķus stiprā komandā, lai ne tikai dalītos, bet arī aicinātu cilvēkus mīlēt visu, kas saistīts ar Latviju un it īpaši tās kultūru. Ne velti koncerta pamatā mākslinieki likuši dzeju un dziesmu kā latviešu tautas identitātes zīmi.
Neskatoties uz to, ka koncerta sākums būs izturēts visai modernās latviešu mūzikas skaņās, koncerta otrajā pusē jūtama arī ārzemju komponistu ietekme, tādējādi simbolizējot mūsdienu Latvijas atvērtību pasaulei. Liels uzsvars būs likts koncerta centrā, kur parādīsies divi ārzemju komponistu darbi, atceroties latviešu tautas kara gaitas un zaudējumus. Caur vācu komponista Hansa Joahima Marksa skaņdarbu "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils – metamorfozes par korāļa tēmu" mūziķi aizdomāsies par garīgām lietām kas vieno visas pasaules cilvēkus. Šī komponista daiļrades klātbūtne ir kā simbols savulaik karojošo tautu miera izlīgumam, jo pats komponists otrā pasaules kara beigas sagaidījis Latvijā.
Jāatzīmē, ka liela skaņdarbu daļa būs ne tikai Latvijas, bet arī pasaules pirmatskaņojumi. Komponisti bija ļoti atsaucīgi patriotiskajai koncerta idejai un rezultātā māksliniekiem radās īsti mūsu zemes muzikālie gleznojumi.
Latvija nav iedomājama bez jūras un tā kļūst par autoru iedvesmotāju. Iesākumā Selgas Mences tieši šim koncertam rakstītas divas Jūras dziesmas: "Nāras dziesma", kurai nav skaista un vilinoša melodija; neskatoties uz to, ka galvenā varone ļoti gribētu mīlēt, viņa neprot atrast pareizos vārdus. Tas sasaucas ar mūsdienu cilvēku, kas apmaldījies neizprotamos dziļumos un nespēj izrādīt mīlestību, kaut tiešām to arī ļoti vēlētos. Savukārt "Viļņu dziesmā" klarnetes vijīgās melodiskās līnijās zīmēs Dzintarkrasta kontūras.
Solveigas Selgas skaņdarbs "Jūrā. Starp nopūtām un sauli..." turpinās jau aizsākto jūras tematiku. Tajā parādās kaiju saucieni un tvaikoņa rūcieni, vēja un viļņu brāzmas. Interesants liekas autores izmantots J. S. Baha prelūdijas citāts, kurš attēlo jūras viļņošanos.
Pasaules pirmatskaņojums būs arī nupat uzrakstītajam Anitras Tumševicas klavierdarbam "Diānas dziesma. Spāņu mežģīnes". Tajā izmantota spāņu tautas dziesmas un dejas - hotas melodija, kura skanēs visdažādākajos pārveidojumos, reģistros un dinamiskajās gradācijās.
Ļoti nozīmīgas būs Armanda Mihailova trīs dziesmas "Sirds naktsceļi", "Celies spārnos", "Mums mīļas tavas mājas vietas" ko caurvīs arī Andreja Eglīša dzeja "Man savu sāpju nav". Šīs dziesmas ar Aleksandra Zēberga un Elīnas Zālītes garīgo dzeju caur dzidro Gunitas Sakniņas soprāna balsi skan kā patiesa lūgšana, kā aicinājums uz garīgumu.
Pēc tam Diānas Zandbergas izpildījumā skanēs smalkas, impresionistiski niansētas Amerikas latviešu komponistes Daces Aperānes "Trīs noktirnes" un pirmatskaņojums Jāņa Zandberga klavierdarbam "Zapateado en Fa", kurā izmantoti spāņu dejai zapateado raksturīgie izteiksmes līdzekļi - ātrs temps, kaprīza ritmika, skaņkārtas elastība, spriega emocionalitāte, kas mijas ar zapateado-flamenko raksturīgo ornamentikas, krāsu kolorīta un hromatismu bagātību, kā arī improvizatorisku spēles manieri.
Koncerta noslēgumu vainagos Marinas Vidmontes skaņdarbs "Dzīves Tango" un Ērika Ešenvalda "Aicinājums" - dziesma balsij, klavierēm un klarnetēm. Ja "Dzīves Tango" raksturo esamības melanholiko dzīvesprieku, tad "Aicinājums" klausītāju atkal pievērš garīgai tematikai un uz tik atvērtas un pozitīvas nots noslēdz šo koncertu.
Ieeja koncertā bez maksas.