Arī šogad organizatori bija parūpējušies par patīkamiem uzlabojumiem un jauninājumiem festivāla teritorijā. Ievērojamākais jaunievedums pilnīgi noteikti bija trešā festivāla skatuve, jo izrādās, ka Latvijā ir tik daudz jaunu un kvalitatīvu grupu, ka vietas uz divām festivāla skatuvēm tām nepietika. Vēl viens lielisks jaunums bija ēnainā chill zona ar šūpuļkrēsliem, kurai vieta atrasta tieši pie sporta laukumiem, kur kā parasti sestdienā pa dienu norisinājās smilšu futbola un pludmales volejbola turnīri. Patīkami, it īpaši tik karstā laikā kāds bija nedēļas nogalē, ka teritorija pieejamas arī improvizētas dušas, kur iegūt dzeramo ūdeni un atvēsināt sakarsušo ķermeni.
Jāsecina, ka muzikālā ziņā samazinājies smago grupu īpatsvars festivāla programmā, un savu vietu uz mazākās skatuves atradušas daudzas jaunās grupas. Patīkami tas, ka tāpat kā pagājušogad grupu spēlēšanas laiki bija sakārtoti tā, lai būtu iespēja dzirdēt un redzēt pēc iespējas vairāk. Turklāt neticami, ka visas grupas sāka spēlēt laicīgi un neradās nekādas nobīdes ar spēlēšanas laikiem. Tomēr nepatīkams pārsteigums daļai no apmeklētājiem varēja būt tas, ka festivāla programmā dažādas izmaiņas tika veiktas līdz pēdējam brīdim.
Jau pirmajā vakarā uz lielās skatuves kāpa liels skaits ievērības cienīgu muzikālo apvienību: Satellites LV, Pienvedēja Piedzīvojumi, Dzelzs Vilks, kā arī jau par Fonofesta tradicionālajiem rezidentiem kļuvušie Deep Insight. Arī uz otrās skatuves ne mazāk ievērības cienīgi vārdi, piemēram, Ēnas, somu Endrive un grupa, bez kuras vasaras festivālus grūti iedomāties, All Day Long, kuri skatītājiem atrādīja savus jaunākos veikumus.
Otrajā dienā kārtīgu mūzikas mīļotāju prom no lielās skatuves dabūt bija grūti, jo gandrīz visas grupas varētu ierindot 'must see' sarakstā. Pēcpusdienā roka fanus priecēja Laime Pilnīga, kā parasti ļoti patīkamu atmosfēru radīja grupa Astro'n'out, un uz karstām, šoreiz vārda tiešākajā nozīmē, dejām aicināja Voiceks Voiska. Tomēr par festivāla kulmināciju viennozīmīgi kļuva latviešu mūzikas smagā gala grandu Sanctimony un Skyforger uzstāšanās, it īpaši tāpēc, ka daļa no apmeklētājiem ieradušies tieši uz šo divu grupu spēlēšanas laikiem. Kā spēcīgs noslēgums festivāla dzīvās mūzikas daļai bija Soundarcade, kuru mūzika liekus komentārus neprasa.
Tomēr, kā jau kārtīgā vasaras festivālā, jautrība nebeidzās arī tad, kad skatuves pieklusušas. Ballēties gribētāji varēja doties uz dīdžeju telti, kur otrajā naktī savu oficiālo setu spēlēja Toms Grēviņš, kurš pēdēja uzstāšanās stundā spēlēja sava pirmā Fonofesta seta izlasi. Tie, kam dīdžeju telts nebija pa prātam, varēja doties uz Veto magazine telti, kas bija iemitinājusies pie skeitborda rampas. Tur nu ballītes ilga līdz agram rītam, turklāt, ja nu uz deju grīdas gadījās kāda saķeršanās, naidnieku turpat bija iespēja izaicināt uz virtuālu cīņu 8 megabitu izpildījumā.
Lielu ažiotāžu vēl pirms festivāla sākuma izraisīja jaunie iekšējās kārtības noteikumi, kuros teikts, ka jebkādus dzērienus festivāla teritorijā ienest aizliegts. Organizatori gan godam pildījuši doto vārdu un dzeramais ūdens, kā arī citi dzērieni apmeklētājiem bija pieejami par samērā saprātīgām cenām, un galu galā šķiet, ka šie noteikumi ir atmaksājušies, jo rindas pie vienīgā festivāla teritorijas bāra bija lielas un bezjēgā apdzērušos cilvēku skaits minimāls.
Foto: Vladislavs Punculs
