Kaut nereti grupas vīrišķās puses seksuālās orientācijas apspriešana ņēmusi virsroku pār pašu mūziku, kolektīvs jaunākajā ierakstā paliek uzticīgs saviem muzikālajiem ideāliem, kas, savietoti pareizās proporcijās, balansē starp komerciju (2006.gadā izdotais „Ta-Dah" Lielbritānijā vien tika pārdots vairāk nekā 1,4 miljonos eksemplāru) un mākslu - deju grīdām piestāvošs ritms, Džeika Šīrsa (Jake Shears) labi nostādītais falsets, 1980. gadu estētikā ieturētās melodijas.
Nav šaubu, šis ir vairāk deju zālēs atskaņojams kā klausāms ieraksts, kuru modernas popmūzikas virzienā pavērsis „The Killers" un Madonnas iecīnītais producents Stjuarts Praiss (Stuart Price), ļaujoties atelpai vien pāris kompozīcijās. Izskrienot cauri 12 dinamiskām kompozīcijām un neviļus meklējot atsauces mūzikas vēsturē, noteikti atradīsies saikne ar Prinsu, „Pet Shop Boys", „Kraftwerk", pat „Pink Floyd", kuri atbalsojas „Night Work" finālgabalā „Invisible Light". Taču šīs meistarīgi ieaustās muzikālās atsauces īstena dejotāja ausīm var būt arī nepamanītas, jo dzirdes orgāni kalpo tikai kā pirmo impulsu uztvērējs, par tālāko jau ir atbildīgas kājas.
