Tā ir cita mūzika. Mūzika, ko nav standartizējušas konservatoriju muzikālās doktrīnas. Mūzika, kurā pirmatnējas dzīvības balsī sasaucas stihisks zemes, upes un meža spēks. To nav iespējams pierakstīt nošu rakstā, jo tas būtu tāpat kā mēģināt ietērpt notīs zāles smaržu vai sasilušas koka grīdas iečīkstēšanos lauku mājā... Cilvēka tālākajos sirds dziļumos dzimušai žūžošanai, gavilēm un elsām oktāvu un tercu aprēķins tikai kaitētu.
Nošu lapā to nepierakstīt un vārdiem nepateikt, tādēļ par parastu mūziku saka – tā trokšņo, bet par vēju saka – dzied. Arī Pelageja dzied – kā vējš, kā zvaigznes, kā lietus dārzā.
Tūkstošiem gadu visas tautas dziedājušas par to, kas tām visdārgākais. Un izrādās, ka visos laikos gan tuksnešu plašumos, gan ledāju ieskautās ielejās visas dziesmas bijušas par vienu un to pašu. Vienkārši par dzīvi. Tāda ir pasaules mūzika. Viedā Sezārija Evora, dzirkstošais Gorans Bregovičs, skumjā Mariza, viņu balsīs tā atskan un vijas. Krieviju šajā plejādē pārstāv Pelageja. Tā ir pavisam citāda lielās kaimiņvalsts mūzika, ne tāda, kādu esam pieraduši dzirdēt radiostacijās un TV kanālos.
Apbrīnojami valdzinošā manierē Pelageja izdzied gan krievu tautasdziesmas, gan maģiskas auras apvītus senslāvu rituālos dziedājumus, ko īpaši košus dara vērienīgas ģitārroka partijas un psihodēliski šamaniski ritmi, paņemot savā varā skatītājus no pirmās līdz pēdējai koncerta minūtei. Viņas balsī dzirdams vai viss skaņu spektrs, tajā mijas gan spalgi cīruļa treļļi, gan pirmā pavasara pērkona ducināšana. "Mūsu nacionālā bagātība!" – pat tā lepni sacījuši Krievijas melomāni par neparasto meiteni Pelageju, kas elpo, mīl un dzīvo savās dziesmās un teiksmainajās melodijās...
Biļetes var iegādāties Biļešu serviss kasēs, t/c „XL Sala", kā arī pasūtīt pa tālr. 28214411 un 25970466.
