Festivāla „Laba Daba" labā slava paliek nemainīga kopš 2006. gada, kad sajūsmināti apmeklētāji dzirkstošām acīm atgriezās no festivāla, kas togad norisinājās Engurē. Šī gada festivāls pulcēja raibu publiku plašā vecuma grupā – jaunākajiem klausītājiem bija vien 12 mēneši. Ģimenes sajūtas pastiprināja apkārt skraidošie dzīvespriecīgie suņi - sacensību Pitch&Go dalībnieki. Klausītāji vienmērīgi bija izretojušies pie četrām skatuvēm, kurām bija doti dzīvnieku vārdi. Lielākā skatuvei bija lāča vārds, suņa skatuve atradās stallī, kur pārsvarā skanēja pankroka iedvesmota mūzika. Eža skatuve vislabāk patika folk un etno mūzikas cienītājiem, bet Kraukļa skatuvē jeb DJ ligzdā muzikālus spārnu švīkstus veica dīdžeji. „Laba Daba" programma bija rūpīgi atlasīta, kopā pulcējot māksliniekus, kuru uzstāšanās ir pietiekami retas, lai nekļūtu ikdienišķas.
Piektdienas vakarā lielo skatuvi atklāja „Das Sontags Legion", klausītājiem ļaujot izbaudīt dažādo stīgu instrumentu nedaudz sentimentālo burvību. Grupa „Dzeltenie Pastnieki" performanci bija radījuši pēc „Alise Brīnumzemē" stāsta motīviem. Priekšnesums izvērtās par baisu pasaku ar lielisku dejotāju veikumu. Acīmredzami gaidīts bija „Inokentijs Mārpls", kas stāvgrūdām piepildīja stalli. Prieks kombinācijā ar stallī valdošo bezgaisu publikā radīja atbilstošu emocijām pildītu virpuli, kas nebija vēlams pēdām ar atsegtiem pirkstiem. Tikmēr oficiālo DJ skatuvi arvien vairāk izkonkurēja starp veikaliņu stendiem novietotā un DJ Mareka Kaminska vadītā pults. Jaucot rokmūzikas klasiku un grūvīgus popmūzikas šedevrus, viņš radīja mājas ballītes efektu, kas kā magnēts pievilka daudzus dejot gribētājus. Grupa „Dzelzs vilks" arvien brīvāk jūtas spēlējot folkmūziku, kas jo īpaši piestāv vasaras naktij, un tādas dziesmas kā „Riekstiņi" vai „Maza mana līgaviņa" publika jau zina tik pat labi kā grupas roka repertuāru. Savdabīgu muzikālu sintēzi piedāvāja igauņu grupa „Maikameikers". Viņi apvienoja elektronisku, eksperimentālu mūziku ar asu, akcentiem bagātu un hiperaktīvu vokālu, tādā veidā spēlējoties ar cilvēka uzmanības tieksmi te saspringt, te atslābt.
Sestdienas rīts „Laba Daba" sākās agri. Garas rindas pulcējās pie dušu kabīnēm, citi izmantoja mālainā dīķīša veldzes iespējas. Dažādās radošās darbnīcās bija iespēja gan šaut ar loku, gan veidot rotas no dabīgiem izejmateriāliem, gan iemācīties žonglēt, kā arī iznomāt velosipēdu, lai dotos ūdens vai veikala meklējumos. Varēja līdzdarboties instalācijas tapšanā, piemēram, ģipsī nospiežot savas krūtis. Taču, galvenokārt, cilvēki izvēlējās zvilnēšanu mīkstajā zālītē koku pavēnī. Guļus stāvokļa popularitāte nemainījās arī ar tumsas iestāšanos.
Veids, kā lieliski aizdzīt slinkumu, ir dejot, un tas sestdienā bija iespējams dažādos veidos! „Afro Ambient" klausītājus aizveda ne vien ceļojumā uz tālām zemēm, bet Nila Īles vadībā laiskie klausītāji varēja apgūt jaunas kustības, ar kurām bagātināt savu individuālo deju. Ar lielu prieku tika uzņemtas Lietuvas DJ kolektīva „Baltic Balkan" mutuļojošās melodijas, bet ar čigāniska temperamenta piesitienu klausītājus izklaidēja briti „The Ukrainians". Pie „Iļģu" izpildītās mūzikas varēja novērot vislabāk izkoptos deju soļus, kas vairs neaprobežojās ar augšā – lejā lēcienu.
„Baložu Pilni Pagalmi" programma bija draiskulīga rotaļāšanās ap viņš un viņa tematiku, un publika prasīja atkārtot. Grupas „PND" dziesmas fanu sirdis veldzēja, bez aplinkiem izsakot nepateikto, un tā ievibrējot noskaņu, ka „Vakar, Šodien, Rīt", „Vagīna", „Meitene" kolektīvi tika dziedātas līdz pat pirmajiem gaiļiem. Neilgi pirms saullēkta, kad tumšākā nakts stunda pamazām sāka izplēnēt, uz skatuves kāpa „Big Band" – grupu „Soundarcade" un „Tesa" mūziķu instrumentālā apvienība. Augstas pastiprinātāju sienas, zemu noskaņoti instrumenti, sinhronitāte, dinamikas modulācijas un spēles ar ēnām, prožektora radītām un dvēselē dzimušām, – „Big Band" bija festivāla muzikāli vissmagākais priekšnesums. Ja vēlme pēc muzikāli eksistenciāla satricinājuma nebija aktuāla, varēja izvēlēties, piemēram, grupu „WhiteTide", kuras elektroniskās modulācijas atdzīvināja afrikāņu pūšamā instrumenta skaņas – lietus meža sajūtas. Tiem, kuri rīta agrumā piedzīvoja nākamo možuma elpu, DJ Kazulis nodrošināja iemeslu dejot, bet citādi, pēc otrās festivāla dienas cietais uzkalniņš, kas, guļot teltī, nelāgi spieda muguru, vairs nebija jūtams. Nogurums mēdz būt tik lielisks!
Ja „Laba Daba" atkal nolemtu ieturēt pauzi, it kā nebūtu iemesla dusmām, jo tā ļautu sajust gaidīšanas prieku, taču labāk būtu, ja festivāls savus klausītājus tomēr gaidītu arī nākamajā gadā. „Laba Daba" pierādīja, ka arī pašmāju mūziķi var būt pietiekami labi galvenie mākslinieki, lai pieklājīgā daudzumā sapulcinātu savus cienītājus! Šādu tradīciju vajag turpināt!
Foto: Andris Taškāns
