Koncerts, kā tas pieklājas festivāla noslēgumam, izvērtās ļoti īpašs. Spīķeru pagalmā kopā saspiedušies sēdēja vienādos lietusmēteļos tērpti klausītāji, jo saulainās sestdienas vakars bija kļuvis ļoti slapjš. Tomēr jūtamās neērības nebija sabojājušas apmeklētāju noskaņojumu. Prožektoru apgaismots, lietus pat šķita kā daļa no šova, jo skatuves dekorācijas – krāsainie gaismas objekti - radījā mājīgas istabas interjeru.
Koncerta sākumu iezīmēja pastiprinātāju dūkoņa, kurai vēlāk klāt tika pielikta arī mēles klakšķēšana un citas šķietami nesaistītas skaņas, kas skanēja melnbaltā Pandas galvā. Pēc mirkļa viņam pievienojās tumšmatainais lielgalvis, atgādinot radniecību ar brālēnu Tas no Adamsu famīlijas, kurš enģelisku balsi nodziedāja kanonu. Muzikālās pārmaiņas bija pēkšņas – drīz vien atskanēja R'n'B iedvesmots deju grīdas grāvējs. Klausoties dažādās kontrastiem bagātās kompozīcijas, stāsta vienotība palika nemainīga. Dziesmas bija savītas smalkām, neredzamām pārejām, kopā radot harmonisku noskaņu, kad „Instrumenti" beidzot uzrunāja publiku, tas tiešām pievērsa uzmanību kā kaut kas nebijis.
Pamazām grupai pievienojās gan basa ģitārists, vēl viens taustiņnieks, gan arī pūšamo instrumentu solistu grupa no „Sinfonietta Rīga". Un tagad būs dziesma islandiešu valodā, kas būs bez vārdiem – tika pieteikta „Kvik Myndir", kuras vokalīzes izskanēja klausītājiem ierastajā variantā. Dziesma „Zemeslodes" bija atpazīstama pēc muzikālajām frāzēm. Neiztrūka arī nedaudz krievu estrādes pompozās emocionalitātes, kas ieskanējās gan „Freak out", gan „Life Jacket" dziesmu laikā. Koncertu noslēdza dziesma „Apēst tevi". Daļa aktīvāko klausītāju uzrausās no saviem krēsliem līdz ar pirmajiem akordiem. Mētelīšiem un lietus lāsēm čaukstot, pie dziesmu atkārtojuma viņiem pievienojās arī pārējie. Trešo reizi „Instrumenti" neatgriezās, to viņi atstāja klausītājiem, lai viņi paši – individuāli vai pa bariņiem - dungo savu melodiju. Nenoliedzami, grupas „Instrumenti" vārdiem sakot, slapjie, skumīgie latvieši Spīķerus atstāja smaidīgi un klusi dungojoši.
Foto: Ingus Evertovskis
