Tāda ir dzīve, „Maukas" neatnāca, ir jāspēlē divas reizes garāka programma. „Maukas" šoreiz ir iztrūkstošais muzikālo dzejnieku kolektīvs. „AKC" idejiskais līderis Andris Akmentiņš dziesmu pauzes aizpilda ar asprātīgiem skečiem un atmiņām no savas studentu dzīves. - Par iedvesmas spēku, kas ir vajadzīgs palmas pārvietošanai, un trīs diennaktīm pavadītām studijā, kas muzikālās spējas atraisīja, taču atmiņu padarīja lēnīgu. Arī grupas izpildītās dziesmās skan atmiņas, nedaudz sentimentālās folkmūzikai raksturīgās noskaņās, nereti ieskanās arī kāds ģitāras solo. Grupas uzstāšanās radīja omulīgu gaisotni. Jūs droši varat aiziet pastaigāties! – skatītājus mudināja Akmentiņš – Kad jūs atgriezīsieties, mēs joprojām te spēlēsim! Tomēr katram priekšnesumam pienāk savs noslēgums, jo vakarā uz skatuves ir jākāpj arī otrai grupai.
„Bērnības Milicija" piektdienas vakaram pieslēdza pastiprinātājus. Dziesmu emocionalitāte ļāva mūziķiem nekomunicēt ar klausītājiem klasiski pieņemtajā variantā. Patiesībā tas nemaz nebija vajadzīgs, jo apmeklētāji acīmredzami bija lieli grupas daiļrades cienītāji un iniciatīvu ņēma savās rokās. Un no skatuves pirmās rindas atskanēja improvizēti „aizmugures vokāli". Bet grupa saglabāja nemainīgu savu mierīgo stāstnieku pozīciju. „Bērnības Milicijas" dziesmās ir trausls dzejas smalkums, kuru savdabīgā aizsargčaulā ietērpj pieslēgto ģitāru un bungu raupjās vibrācijas. Skatītāji nevarēja izlemt. Daudzi gribētu dzirdēt dziesmu „Padauzas jūt", taču šķiet loģiski – ja jau Maukas neatnāca, tad diezin vai arī padauzas šovakar izskanēs. Taisnība. Grupa izpildīja vienu lūgumu, nospēlēja dziesmu „Cigarete". Tā izskanēja ātri. Labi, ka enerģijas atlikumus bija iespēja realizēt jestrā diskotēkā „Ej apskrieties!".
Foto: Roberts Vidzidskis
