Programma:
22:00 – 22:25 - Evelīnas Deičmanes un Ievas Kaulas ritmiskā performance
22:25 – 22:40 – pārtraukums
22:40 – 23:25 – Mihaels Vertmelers
Evelīna Deičmane ir atzīta latviešu multimediju māksliniece, kura kopš 2002.gada piedalās starptautiskās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālas komunikācijas nodaļu, kā arī studējusi Berlīnes Mākslas universitātes Eksperimentālo mediju nodaļā. 2006.gadā ar savu darbu- fotogrāfiju un video instalāciju Elpot Aizliegts ir piedalījusies Sidnejas Biennālē, 2. Maskavas Biennāles (2007.) ietvaros bija apskatāma video un skaņas instalācija Zupas ēdāja, kā arī 2009. gadā pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē ar instalāciju Trauslā daba. Pēdējos gados māksliniece ir pievērsusies skaņu mākslai, kuru, tāpat kā savu video mākslu, saista ar teju nemanāmām, smalki uztveramām pārmaiņām un gaismas/tumsas attiecībām. Vairākkārt radījusi darbus festivāla Skaņu mežs ietvaros - sadarbojoties ar māksliniekiem Ari Bendžaminu Majersu un Lusindu Deihjū (Berlīne) tika radīts darbs Diametrs 761 (2006.) kā arī 2007.gadā-darbs skaņu mākslas izstādei SKAN. Baltajā Naktī viņa kopā ar Ievu Kaulu un Rihardu Bražinski (grupa Trauma Moralis) uzstāsies ar ritmisku priekšnesumu.
Virtuozais šveiciešu eksperimentālais perkusionists Mihaels Vertmelers (Michael Wertmueller) Baltajā naktī piedāvās ārkārtīgi dinamisku un strukturāli spēcīgu audiovizuālu uzstāšanos. Mūzikas kritiķis Dīters Šnēbels par šo mūziķi, kas ar lielisko avangarda džeza grupu Ives#1 2008.gadā uzstājās Skaņu Mežā, raksta sekojoši: „Mihaela Vertmelera mūzika ir no vienas puses pilna ar dabisku spēku, no otras puses spekulatīva. Viņa agrīno darbu notis izskatās haotiskas: blīvi un tumši sarakstītas, tās rosina domāt par atbilstošu muzikālu dinamiku. Realitātē viņa dinamika bieži ir dumpinieciska, konfliktējoša, mežonīga un šķietami haotiska. Vairākus viņa skaņdarbus ir iedvesmojuši literāri teksti – piemēram Dunkel-Zeiten (Tumšie laiki) sakņojas Nīčes darbos, Das Zimmer (Istaba) – Jozefa Boisa daiļradē, savukārt William – savādā Tomasa Bernharda lugā, bet Entleibung – Frensisa Beikona triptihā. Protams, šie teksti un tēli netiek kopēti viņa mūzikā, bet tie drīzāk ir impulsi muzikālajiem procesiem, ekspresionisms, kas attīstās ritmos un toņos. Viņa darbos ir kaut kas vecmodīgs – nepastarpināts spēcīgas oriģinalitātes vēstījums. Lai nu kā, vulkāniskais elements Vertmelera darbos ir stingri kontrolēts. Bundzinieks, kas savā darbā ir reizē fiziski spēcīgs un jutelīgs, ar lieliskas izglītības palīdzību ir trenēts pedantiski manipulēt sarežģītus muzikālā laika procesus."
Informācija: www.michaelwertmueller.com
