Klausītāji parasti nedomā par to, uz kādām klavierēm savus skaņdarbus ir spēlējuši Mocarts vai Bēthovens, Šūberts vai Šopēns. Savukārt pianisti par to domā vienmēr, taču vien retajam ir tiešām nācies spēlēt vēsturiskos instrumentus. Bet radīt aizgājušā laikmeta skaņu tēlu uz mūsdienu klavierēm nav viegli, jo tās ir daudz skanīgākas un asākas salīdzinājumā ar to 18. un 19. gadsimta senčiem...
Viviana Sofroņicka saka: "Iedomājieties klasiskā baleta dejotājus, kuri dejo... armijas zābakos! Ja pianists nerūpējas par skaņas kvalitāti, tad no viņa pirkstiem bieži vien izlec balerīna zābakos." Visu savu radošo mūžu Viviana pierāda, cik svarīgi ir, lai skaņdarbs un instruments atbilstu viens otram un spētu izteikt laikmeta garu un mūzikas jēgu.
Viņa ir izsmalcināta kolekcionāre. Taču savu vēsturisko klavesīnu un klavieru (rekonstruēti oriģināli un precīzas kopijas no Pola Maknaltija darbnīcas) lielisko kolekciju viņa netur zem pūra, bet demonstrē visai pasaulei. Uz Latviju Viviana atvedīs četru (!) klavieru kopijas: J.A.Stein (1788), A.Walter and sohn (1805), C.Graf (1819) un arī J.Pleyel (1830), kas bija Šopēna iemīļotās klavieres, jo uz Pleyel klavieru oriģināliem tika pirmatskaņoti daudzi komponista skaņdarbi. Mēs arī iepazīsim pašu Polu Maknaltiju - meistaru-brīnumdari , kurš spēj skaņās atdzīvināt pagātni.
Viviana Sofroņicka ir uzaugusi apbrīnojamā ģimenē: viņas tēvs ir ģeniālais krievu pianists Vladimirs Sofroņickis. Viņa absolvējusi Maskavas konservatoriju, studējusi seno mūziku Oberlinā (ASV) un Hāgā (Holande) un ir diplomēta izpildītāja uz vēsturiskiem instrumentiem.
Viviana Sofroņicka ir Bach Tage Berlin un Musica Antiqua (MAFestival Brigē) konkursu pirmās prēmijas laureāte. Viņa ir uzstājusies tādos prestižos festivālos kā Printemps des Arts Nantē, Baha festivālā Leipcigā, Flandrijas festivālā, Handelsbeurs un de Bijloke Ģentē, kamermūzikas festivālā Oslo, Tage Alte Musik Berlin un Klang und Raumin Vācijā, Oude Musik Utrehtā... 2011. gadā viņu gaida klausītāji Londonas Wigmore Hall ar programmu, kuru viņa atskaņos uz četrām (!) dažādām klavierēm.
Māksliniece vada meistarklases un lasa lekcijas, kā arī uzstājas radioraidījumos Eiropā un Amerikā. Viņas spēli ir ieskaņojušas tādas firmas kā Suoni e colori, Globe, Passacaille un Pro Musica Camerata (visi Mocarta klavierkoncerti kopā ar orķestri Musicae Antiquae Collegium Varsoviense). Nesen ir klajā nācis CD ar Mendelsona mūziku, ko Viviana ir ieskaņojusi kopā ar čellistu Seržu Istominu. Viņas projektu vidū ir Šūberta skaņdarbu ieraksts uz agrīnā romantisma laika klavierēm un Šopēna skaņdarbu ieraksts uz komponista iemīļotās firmas Pleyel klavieru kopijas.
Pols Maknaltijs ir sācis interesēties par klavieru būvniecību pēc Baltimoras Peabody konservatorijas (ASV) absolvēšanas. Tad Bostonā viņš mācījās klavieru tehnoloģiju un saņēma eksperta-ieskaņotāja kvalifikāciju.
Dažus gadus viņš strādāja Amsterdamā, bet kopš 1995.gada dzīvo un strādā Čehijā. Viņš ir uzbūvējis vairāk nekā 150 Stein, Walter, Hofmann, Graf un Pleyel instrumentu kopiju. Tos spēlē Nikolauss Harnokūrs, Pauls Badura-Skoda, tie skan arī Glaindbornas festivālā Anglijā. 2009.gadā meistars radīja 1830. gada Pleyel klavieru (kas bija Šopēna iemīļotais instruments) kopiju.
Lista festivāls Veimarā ir pasūtinājis Polam Maknaltijam 1846. gada Boisselot klavieru kopiju (oriģināls piederēja pašam Listam). 2011.gadā tas skanēs Lista 200-gadei veltītā festivāla koncertos.