Šo mūziku Pēteris Vasks komponējis un veltījis vācu flautistam Mihaelam Faustam, kurš Latvijas klausītājiem pazīstams gan ar meistarkursiem Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan uzstāšanos ar orķestri Sinfonietta Rīga. Fausts jau sen esot vēlējies kļūt par Pētera Vaska jaundarba pirmatskaņotāju. Viņa sapnis piepildījās 2009. gada 23. janvārī Ķelnes filharmonijā – kopā ar Rietumvācijas (Ķelnes) Radio simfonisko orķestri un diriģentu Semjonu Bičkovu Faustam bija iespēja būt pirmajam, kas nospēlē solo Vaska koncertā. Ārzemju presē lasām, ka šī skaņdarba pamattēmas, kā jau tas raksturīgi Pētera Vaska daiļradei, ir etniski motīvi un daba. Dziedoša pirmā un trešā daļa ierāmē otro daļu – aktīvu, virtuozu burlesku.
Rīgas pirmatskaņojumā Mihaels Fausts, Ķelnes Radio orķestra galvenais flautists kopš 1988. gada, satiksies ar Liepājas simfonisko orķestri un diriģentu Normundu Vaici, Līdzās Vaska Flautas koncertam šajā programmā likta Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija un Ērika Ešenvalda "Mākoņi". Par Bēthovena Trešo jeb "Heroisko" (1804) uzrakstīts ārkārtīgi daudz komentāru, turklāt šī mūzika bieži tiek likta par paraugu kā Bēthovena simfonisma etalons.
Ērika Ešenvalda "Mākoņu" žanriskais apzīmējums ir "dzejisks zīmējums". Tas ir Ešenvalda pirmais komponējums lielam simfoniskam orķestrim, veltīts brāļa Oskara piemiņai. "Mākoņi – kāds skaistums un brīvība! Tie nemitīgi ir kustībā – pārvēršas, mainās, kļūst citādi, iegūst jaunas formas vai vienkārši izkūst debesjumā. Ir sajūta, ka tajos ir daļa Mūžības jeb tā skaistā, kas man asociējas ar romantismu un impresijām," saka komponists.
