Kongresā notika piecu aktīvu paneļu diskusiju sērija. Pirmajā no tām uzmanības centrā bija Skandināvijas autortiesību aģentūras sistēma, un panelisti Larss Karlsons no Zviedrijas Warner Chappell, Alana Svarre Jespersgārds no Dānijas autortiesību aģentūras KODA un Solvita Sējāne no Latvijas izdevēju kompānijas Musica Baltica debatēja par šīs sistēmas pārsteidzoši veiksmīgo darbību un secināja, ka viena no tās stiprākajām pusēm ir darbošanās vairākās valstīs, rīkošanās ar dažādām valūtām, jo šādam procesam nepieciešama laba caurskatāmība un augsta līmeņa vadība un atbildība. Taču tas ir visai dārgs modelis pat, ja pastāv cerība, ka laika gaitā tas kļūs ekonomiskāks un efektīvāks. Latvijas mūzikas izdevēji izteica bažas par pārmērīgo valsts iesaistīšanos licencēšanā, īpaši pieminot nošu izdošanas līgumu, kas autoriem jāparaksta ar pilnvarotāju (valsti) un kurā valstij automātiski tiek piešķirtas ekskluzīvas licencēšanas tiesības līdz 2058. gadam.
Citā panelī tika izskatītas reģiona izdevēju iespējas izmantot jauno starptautisko mediju attīstību. Tomijs Tuomainens no Somijas Elements Music uzsvēra blogu rakstītāju kopienas svarīgo lomu, bet Guntars Račs no Latvijas MicRec Publishing norādīja, ka daudzi digitālie pakalpojumi (piem. iTunes) Austrumeiropā nav pieejami. Peters Gjorgi no Ungārijas mūzikas izdevēju asociācijas un EMI Hungary paziņoja, ka viens veids, kā gūt labumu no jauno starptautisko mediju attīstības, ir meklēt tiešas sadarbības iespējas ar pašu lietotāju aprindām, nevis darboties ar autortiesību aģentūras starpniecību.
Debatē par mūzikas privātas kopēšanas standartiem Austrumeiropas reģionā tika apspriesti jautājumi par taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu, bet dalībnieki Jolana Zemanova no Čehijas mūzikas izdevēju asociācijas un EMI un Imants Belogrīvs no Latvijas AKKA/LAA stāstīja par grūtībām daudzās valstīs ar ES Direktīvas ieviešanu. Universal Music Romania izpilddirektore Iona Fesnika teica, ka ir ļoti svarīgi nošķirt privātu kopēšanu un likumīgi/nelikumīgu saturu. Tomēr mūzikas izdevēji saglabā optimismu un uzskata, ka interneta laikmets piedāvā vairāk jaunu izdevību nekā problēmu. Toms Frisks no Somijas mūzikas izdevēju asociācijas atkārtoti uzsvēra sadarbības vitālo nepieciešamību.
Pēc prezentācijas par autortiesību aģentūrām un CISAC (Starptautiskā autortiesību organizāciju konfederācija)noteikumu ievērošanu, ko sniedza CISAC informācijas tīklu un iekšējo sistēmu direktors Silvēns Pjats, dalībnieki pauda raizes par to, ka dažu reģiona autortiesību aģentūru valdēs nav pārstāvēti mūzikas izdevēji. Dalībnieki arī uzsvēra "pārmērīgas konfidencialitātes" problēmu un atzina, ka nepieciešami uzlabojumi vadības un atskaitīšanās jomā un vietējo autortiesību organizāciju un mūzikas izdevēju ciešāka savstarpēja sadarbība.
CISAC ir izstrādājis savus "profesionālos noteikumus", kas ir sasitoši visām autortiesību aģentūrām, kas ir viņu biedri, un tas ir solis pareizajā virzienā, tomēr joprojām problemātiska ir šo noteikumu ievērošana vietējā līmenī. Kā atzina mūzikas izdevēji, tad daudzas aģentūras, tostarp arī AKKA/LAA neievēro šos noteikumus un nav uzskatījušas par vajadzīgu savās pārvaldes struktūrās rēķināties ar izdevējiem, kuri katrs pārstāv simtus un pat tūkstošus autoru.
Vienu dienu ilgušajā kongresā tika apspriestas arī pretpirātisma iniciatīvas, uzsverot, ka galvenā iniciatīva ir cilvēku izglītošana un informēšana par to, kas ir likumīgs un nelikumīgs saturs. Latvijā šajā jomā ir acīmredzami panākumi. Tomēr Austrumeiropā pastāv grūtības internetā iegādāties likumīgu saturu. Dalībnieki bija vienisprātis, ka, apvienojot industrijas pārstāvju spēkus, būs iespējams izveidot efektīvus komerciālos digitālos modeļus. Džeremijs Benkss no IFPI paskaidroja, ka šo jauno biznesa modeļu veidošanā vitāli svarīgs ir valdības atbalsts, un ka sektoram "jāturpina meklēt un uzstādīt traucējumus "ar vienu klikšķi" pieejamajai nelegālajai failu lejupielādei". ICMP valdes locekle Džeina Daibola komentēja, ka, lai gan pakalpojumu sniedzēji Austrumeiropā pārdod aparatūru, tie nepārdod saturu, un tā ir "pirātisma veicināšana"."
ICMP, atsūtījusi īpašu pateicības vēstuli saviem Latvijas biedriem Izdevniecība MicRec un Musica Baltica par lielo palīdzību šāgada CEEMPC organizēšanā un, jo īpaši izsakot atzinību Inesei Saulājai (MicRec) par viņas ieguldījumu.
Pasākuma rīkošanā palīdzēja arī ICMP biedri Neils Gafnijs no EMI un Šarona Boiza no Sony ATV. Tāpat ICMP izsaka pateicību visiem panelistiem un diskusiju vadītājiem, kas ar savu sniegumu veicināja šī pasākuma izcili veiksmīgo norisi.
Daudzi jauc mūzikas izdevējus ar ierakstu kompānijām. Taču tās ir divas dažādas tiesību sfēras. Kamēr ierakstu kompānijas kontrolē mūzikas fiziskos ierakstus un tā saucamās blakustiesības, mūzikas izdevēju darbs ir saistīts ar autoru tiesību administrēšanu. Tās ir kompānijas, kuras rūpējas par to lai viņu pārstāvēto autoru tiesības tiktu ievērotas, un par viņu pārstāvēto autoru darbu izmantošanu tiktu samaksāts. Tas parasti notiek cieši sadarbojoties ar vietējām autortiesību aģentūrām. Latvijas apstākļos šī sadarbība nav sevišķi auglīga, jo izdevēji nav pārstāvēti organizācijas pārvaldes struktūrās. Līdz ar to tiek ignorēta liela daļa, gan vietējo, gan ārvalstu autoru tiesības būt pārstāvētiem tās organizācijas pārvaldē, kura rīkojas viņu vārdā izsniedzot licences un iekasējot, un sadalot viņiem paredzēto atlīdzību.