Kā jau ierasts folkkoncertā, uz skatuves ir daži krēsli un mikrofoni, jo viss praktiski notiek akustiski. Mūziķi nāk ar ģitārām un savām dziesmām, sniedzot mums pašu galveno - pasaules skatījumu savām acīm.
Pasākumu atklāj divi Latvijas skatuvei pazīstami mākslinieki - mūziķis Arnis Miltiņš un dziedošais aktieris Varis Vētra, kuri arī ir šī pasākuma konferansjē. Caur jokiem, publikas uzkurināšanu un sponsoru pieminēšanu tiek atklāts festivāls "Bildes 2010". Jocīgi, ka uzrunu pirmajam koncertam neteica pati festivāla mamma - Tija Auziņa. Bet, kad nu beidzot koncerts nonāca līdz skanēšanai, kā pirmais uzstājas pats Varis Vētra. Kā nākošā mūziķu pulkam pievienojās Ieva Akurātere, iekustinot publiku un liekot visiem dziedāt, latviešiem tik zināmo - "Nāk rudens apgleznot Latviju". Ievas Akurāteres lieliskā balss kopā ar "publikas kori" rada patīkamu sajūtu un dzimtenes mīlestību sirdī. Arī nākošajā priekšnesumā Akurātere paliek uz skatuves, kur viņai pievienojas Arnis Miltiņš ar dēlu.
Nākošais skatuves viesis ir Igors Siliņš, kurš ir izvilcis no dziesmu vāceles senu dziesmu par fabrikas strādnieku, kurš fabrikā strādā jau četrpadsmit gadus, par dēlu, kas dzīvo dienvidu zemēs, bet īstenībā tā ir dziesma mātei. Plūstoši, skarbi un bēdīgi, bet absolūti patiesi un īsti. U skatuves sagaidām arī Elīnu Līci - Štrausu ar lielisko balsi un turpinājumā arī Agitu Kaužēnu, kas ir daudzu pazīstamu bērnu dziesmu autore. Kamēr mūziķe gatavojas uzstāties, viņas pazīstamāko dziesmu izdzied pats Varis Vētra, jo kurš tad nezina dziesmu par krokodilu - "Upē ūdens zaļi zils, tajā dzīvo krokodils". Bet šoreiz gan dziesma nav jautra, bet mierīga un liek aizdomāties.
Vēl reizi uz skatuves pa vidu pasākuma vadīšanai dodas Arnis Miltiņš kopā ar savu ģimeni - meitu un abiem dēliem. Zālē paliek arī mamma. Klavieres, vijole un četras balsis. Pēc brīža Arnis Miltiņš uz skatuves ir palicis viens, jo Varis Vētra visā saspringtajā dienas skrējienā nav vēl izpildījis savu pilsoņa pienākumu, tāpēc ir devies uz laiku prom, lai atdotu savu balsi par sev tīkamo politisko partiju. Bet nu jau uz skatuves vietu ieņem vispazīstamākie Latvijas mūziķi brāļi - Brāļi Ziemeļi, kam ir pievienojies trešais brālis. Viņi izvēlējušies šai dienai atbilstošu dziesmu, nemaz neparedzot, ka vajadzēs to dziedāt tieši 2. oktobrī. Dziesmu - 100 laivas, par latviešiem, kas katrs brauc vienā laivā, bet nebūvē kuģi, kur visiem braukt drošāk. Jautra dziesma, kas lieliski sasaistās ar šā brīža politiskajām spēlēm.
Nākamais koncerta bloks pieder jaunajai paaudzei, ko iesāk Anete Kozlova, turpina puišu duets "Momend", kas lieliski pārsteidz ar lielisku dziesmu un neparastu balsi, kas, iespējams, liek ietrīsēties visām jauno meiteņu sirdīm. Tālāk seko Helēna Kozlova ar savu patīkamo zemo balss tembru. Un tad skatuve sagaida jautru puišu trio Jāņa Jansona vadībā. Ģitāra, mandolīna un ritma instruments - kaste. Ar pirmajiem akordiem, pavadījums un ritma zīmējums liek sajust grupu "KINO" un tās dziesmu "Vosmiklasnitca" ("Astotklasniece" - lv) bet, kad dziesma ar tikpat skandalozu nosaukumu "Traka Kaza" uzņem apgriezienus, tad var sajust, gan grupas "Zig-Zag", gan Roberta Gobziņa iezīmes. Viennozīmīgi, dziesma ir lieliska un ir ieguvusi labāko no latviešu joku roka. Bet turpinājums ir vēl skandalozāks, jo vietu uz skatuves ieņem Imants Daksis, ko, ja satiktu uz ielas, noteikti nepazītu. Kopš iepriekšējā "Bilžu" koncerta viņš ir šķīries no savas kuplās bārdas un uz skatuves kāpj ar baltu ģitāru. Pēc vairāku minūšu skaņošanās, iekārtošanās visērtākajā pozā, viņš atstāj paklausīga un inteliģenta puisēna iespaidu, bet, kad atskan pirmie kliedzieni mikrofonā, tad zāle sarosās, sačukstas un uzmanīgi vēro Imanta uzstāšanos. Pēc uzstāšanās viņš arī saņem visskaļākās publikas ovācijas. Un tad tiek pieteikts ansamblis, kas sastāv no četrām jaunām un skaistām meitenēm - "Sus dungo". Meitenes izpilda pašu sarakstītu dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem. Franču akordeona skaņas, ko papildina ksilofons un flauta.
Vēl vakara gaitā uz skatuves kāpj Gatis Zotovs, Ziedonis Stutiņš un Uldis Ozols, kam palīdz puisis, kas tālāk pats mēģinā savaldīt publiku, atskaņojot pietiekami sarežģīto Andy McKee skaņdarbu - "Drifting". Kaut pirksti brīžiem jūk un skanējums klibo, tomēr cepuri nost par uzdrīkstēšanos. Kā nākošais uzstājas Egons Pičners, kura brālēns arī piedalās bildēs, bet tā arī paliek noslēpums, kurš tas ir. Tad skatuves krēslu ieņem Jana Čakste ar savu mazo meitiņu klēpī un grupas "LOGO" solists Ansis Klintsons. Skan viena no retajām dziesmām svešvalodā. Turpinājumā Ansis Klintsons dzied dziesmu par 12 milimetriem, kas ir nepieciešamais acu atvērums pēc vētrainas nakts, lai varētu kaut ko saskatīt. Sarkanmatainā Anta Enģele pēc ilga stāsta par to, kā mūziķiem ir jāveido ainiņas uz skatuves, nodzied divas skumīgas meksikāņu dziesmas, veikli žonglē ar pasniegto rozi, radot ainiņu, kad ziedus uz skatuves met sajūsminātie klausītāji. Un pasākumam tuvojoties noslēgumam, uz skatuves sagaidām Uldi Kākuli, kurš ar savu spēcīgo balsi varētu dziedāt arī bez mikrofona, bet tomēr uzstājoties aicina sev palīdzēt Egonu Pičneru.
Kopumā koncerts patīkami nogurdina ar lielo un krāšņo dalībnieku ansambli. Koncerta laikā varam ceļot cauri laikam no septiņdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām, kā arī apmeklēt tālas dienvidu zemes un sapņus.
Festivāla "Bildes 2010" koncerti šonedēļ:
4. oktobrī Kinoteātris Rīga - Koncerts "Liepājnieki Rīgā jeb nezāles neiznīkst",
5. oktobrī mūzikas klubā "Četri balti krekli" - Blūza koncerts,
8. oktobrī Lielajā ģildē - koncerts MĪ-LES-TĪ-BAI.
Foto: Ingus Evertovskis
