Arī šo koncertu, tāpat kā dienu agrāk, iesilda un publiku uzkurina kāds veterāns un šoreiz tas ir Harijs Zariņš. Viņš ir grupas „Opus Pro" ģitārists un dziesmu autors, kurš šoreiz uz skatuves kāpa kopā ar grupu „Colt". Riktīgs hardroks „Opus pro" stilā ar trim mini kleitās tērptām meitenēm, kuru uzdevums vairāk bija grozīt gurnus un dibenus nekā dziedāt, tāpēc noteikti vairākums koncerta vīriešu kārtas apmeklētāju skatījās uz dibenu grozošajām piedziedātājām nekā uz pašiem mūziķiem.
Šovakar grupu pieteicēja lomu un joku dzīšanu uzņēmies grupas "Tumors" vokālists Pēteris Riekstiņš. Bet no sākuma viņam iet kā pa celmiem, jo dažas grupas ir neatsaucīgas sarunām, kā arī daži joki nesanāk kā vajadzētu, bet uz koncerta vidu jau sāk atdzīvoties un viss ieiet vajadzīgajās sliedēs.
Stāstot par dekoderiem, televīzijas kastēm un to, kā cilvēki nokļūst tajās kastītēs un kā iznāk atkal ārā, uz skatuves tiek aicināts Miks Dukurs ar grupu "Dukuri". Televīzijas slava nāk par labu, jo skatītāji ar sajūsmu uzņem grupu, lai gan pats sniegums paliek parastas popmūzikas līmenī.
Uzsākot sarunu ar nākamās grupas dalībniekiem Pēteris saņem spēcīgu pretsparu no grupas līdera Laura Valtera, kas zīmīgi atgādina, ko Pēteris pagājušā gadā ir teicis par viņiem, piebilstot, ka atmiņa viņam esot laba un dziesmās viņš dzied par atmiņām, gan senām, gan nesenākām. Tad nu ar grupu "Ēnas" var teikt, ka koncerts sākas kārtīgi, spēcīgi izgaismoti, ar spēcīgu skaņas pavadījumu, sintezatoru eksperimentālām skaņām rada efektu, ka īstenībā Latvijā arī ir spēcīgas un vizuāli baudāmas grupas. Pēc uzstāšanās gan Pēteris cenšas "atriebties" Laurim Valteram un zīmīgi saka, ka Lauris runā latviski, gan jau, ka domā latviski, bet atmiņas viņam esot angliski, uzsverot to, ka grupa izvēlējusies savām dziesmām angļu mēli.
Šogad, gluži tāpat kā pērn, plašajam grupu klāstam pievienojusies arī grupa „2tie", kuri vienmēr pārsteidz ar neordināru redzējumu un atraktīvu priekšnesumu. Un, protams, arī šoreiz neiztiek bez jokiem. Grupas dalībnieki tiek uzstumti uz skatuves piesaitēti pie krēsliem, vokālists pat ar aizlīmētu muti. Kad beidzot viņš ir ticis pie runāšanas, tad arī pastāsta, ka viņus piesējuši, jo viņi zinot patiesību un pārāk trakojot uz skatuves, tāpēc tagad vajadzēs mierīgi sēdēt un spēlēt. Jautāti, kas tad ir tā patiesība, grupas līderis Juris Mols atbild, ka patiesība ir tā, ka viņš iestājas par mazāko ļaunumu starp marihuānu un alkoholu, par ko arī ir viņu pirmā dziesma "Piecu staru lapa". Protams, ilgi saites viņus nenotur un jau dziesmas vidū viņi ir kājās un uzvedas kā parasti - trako.
Koncerta turpinājumā dzirdami Borisa Grebenšķikova cienīgi skaņdarbi no krievu valodā dziedošas grupas „Da'Ba". Kurus nomaina „The Blackout", ko var salīdzināt ar slaveno grupu "Metallica". Skan spēcīgi, smagi un baudāmi.
Vēl pēc brīža uz skatuves ir skatāmi mūsu jaunie bītboksa (beatbox) varoņi - grupa "PER", kuri savu uzstāšanos iesāk (ar sarunu ar skatītājiem) , stāstot, ka viņu dziesma ar vienīgo tekstu "aitu bars" nav par skatītājiem, bet gan vienkārši vārdu spēle. Tieši tāpēc viņi aicina skatītājus dziedāt līdzi, lai neviens nejustos kā aita. Patīkami pārsteidz Bob Marley dziesmas „No woman no cry" izpildījums, kas tiek izdziedāts gandrīz ar patiesu Jamaikas akcentu.
Grupa „M.art.A", kas ik gadu pārsteidz ar interesantu vizuālo un muzikālo tēlu, uz skatuves kāpa austrumnieciskos tērpos un ar turbāniem galvās. Šoreiz viņi uzstājās instrumentāli bez solista, jo kā viņi paši stāstīja, viņu esot nolaupījuši Āgenskalna priedēs un par izpirkuma maksu nolaupītāji prasījuši izpildīt dziesmu ar austrumnieciskiem motīviem. Bet kā nākošo skaņdarbu viņi izvēlējās visiem tik pazīstamo dziesmu no kino filmas "Emīla nedarbi", kas izsauc skatītāju ovācijas. Protams, dziesmas laikā izskan neiztrūkstoši kliedzieni: "'Ēmīl", "Nu tas vella puika", "Kad man nav naudas....", kā arī "Kuš, savādāk nedzirdēsiet trrrrrr".
Pašas labākās grupas tomēr tiek pataupītas pašām koncerta beigām. Kā pirmā no tām ir "Triānas Parks", kas iesāk koncertu ar instrumentālu skaņdarbu smagā roka stilā ar pārsteidzošām gaismu spēlēm no prožektoru puses. Kā otrā dziesma tiek izpildīta pavisam jauna dziesma, kas sarakstīta pirms divām dienām. Smago tēmu turpina arī grupa „Relicseed", kas uzsāk ar melanholisku un skumju dziesmu pāraug smagā metālā, ko var pielīdzināt "Skyforger" pagan metāla skanējumam.
Koncertā skatītājus vēl priecēja grupas "In to one", "Man-hu", "Camillas", "MonkeyRocks", "Siriuss", "Livido", "Laikā pirms...", "Restauratori", "Ansis Klintsons" un "DFE".
Foto: Ingus Evertovskis
