Programma ZIEMEĻU BALSS iepazīstina ar starptautiskā projekta Concrescence iedvesmotiem jaundarbiem. Īstenojot šo projektu, Latvijas Radio koris divus gadus apguva starptoņu un virstoņu dziedāšanas tehnikas, kuru integrēšana mūsdienu mūzikā paver plašas iespējas komponistiem un atklāj jaunu, tembrāli neparastu kora skanējumu klausītājam. Concrescence mērķis bija attīstīt inovācijas kora mūzikā un kompozīcijā, mūsdienīgas rakstības tehnikas salāgojot ar senām tradicionālās dziedāšanas manierēm un citiem tautas mūzikas elementiem. No tā jaunas mūzikas radīšanai iedvesmojušies četri latviešu komponisti: Mārtiņš Viļums, Kristaps Pētersons, Līga Celma, Gundega Šmite, kā arī igaunis Toivo Tulevs un projekta idejas autors, šobrīd ievērojamākais norvēģu komponists Lasse Tūresens. Concrescence projektā piedalījās Stokholmas un Oslo mūzikas augstskolu mācībspēki, Latvijas Radio koris un unikāls mūziķis - virstoņu dziedāšanas tehniku virtuozs Kristiāns Cēnders (Christian Zehnder) no Šveices. Neordināro vokālo tehniku speciālisti ir vairākkārt strādājuši ar Latvijas Radio kori tā mājvietā Rīgā.
Līga Celma (1978) par jaunāko kompozīciju korim stāsta: „Debesu sēta ir veidota kā četrdaļīgs cikls ar tautas dziesmas tekstu, kur vieta gan dienas, gan nakts spīdekļiem. Centrālā vieta, kā jau zemnieku tautai, ir Saulei – sildītājai, barotājai. Mēnestiņš parādīts kā karotājs. Zvaigzne - kā aizgājusi dvēselīte, bet Saules kokā apvienoti visi. Šo ciklu gribēju veidot kā ritualizētu uzvedumu, kur dziedātāji teksta kodu pastiprina, atveidojot attiecīgā spīdekļa seno rakstu zīmi."
Par šogad tapušo kompozīciju Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard (Par piekto pirmdzimtā buļļa kauju) Lietuvā dzīvojošais latviešu skaņradis Mārtiņš Viļums (1974) stāsta: „Skaņdarbā tiek izmantota astotā nodaļa no Bundahišnas kosmoloģiskajiem tekstiem pahlavi dialektā (senā persiešu valoda) par pasaules un dzīvības radīšanu no pirmdzimtā buļļa." „Kompozīcijā tiek apvienoti netradicionālas dziedāšanas tehnikas veidi (virstoņu un mikrointervālu dziedāšana ir savienota ar dažādām skaņu formēšanas iespējām) ar bimodālu, simetriski konstruētu skaņkārtu, kura balstīta uz mikrointervāliskām attiecībām."
Gundega Šmite (1977) jau otro gadu ir jaunās mūzikas festivāla Arēna mākslinieciskā vadītāja, paralēli komponēšanai un studijām JVLMA doktorantūrā, viņa vada arī Latvijas Komponistu savienību. Ar Latvijas Radio kori skaņrade sadarbojusies vairākkārt, par savu jaunāko opusu Gundega Šmite stāsta: „Skaņdarbs korim Dzelksnis veidots ciešā saiknē ar izraēļu dzejnieces Sabīnas Mesegas īso, kodolīgo dzejoli. No vienas puses mūzikas ekspresija sasaucas ar dzejolī pausto idejisko līmeni – spītīgi sīkstā dzelkšņa atplaukšanu zeltainās paša radītās vīzijās kā mākslotā, pašaizsargājošā eksaltācijā, tā kaislā, šķietami lidojošā virmošanā; no otras: tiecos atveidot un muzikāli izkrāsot ivrita lingvistiskās īpatnības, izceļot raksturīgas fonēmas un to savienojumus, valodai kļūstot par muzikālo norišu artikulācijas veidotāju."
Lasse Tūresens (1949): Manu darbu Latvijas Radio korim laipni pasūtināja festivāls Ultima. Esmu uzrakstījis laika izteiksmē aptuveni pusstundu ilgstošu mūziku: Mythes Étoilés, kas sastāv no trīs daļām: Voici l'heure, Ombres et images, Les feux d'un miraculeuse Presence. Pirmās divas daļas izskanēs šajā koncertā. Ko gan lai saka par mūziku, ko rakstīju ar Šelsi poēmām? Es varētu teikt, ka Šelsi poēma tiek rečitēta solistu balsīs; koris pārsvarā veido sonoras ainavas, izmantojot no teksta patapinātas skaņas un atsevišķus vārdus vai zilbes. Bet kas ir aiz tā visa? Teksta klātbūtne muzikālā darbā jau pati par sevi ir kā komentārs, un mūzika pati par sevi noteikti ir labākā manu ideju izteicēja."
Pirms gada Arēna iepazīstināja ar Kristapa Pētersona (1982) pirmo jaundarbu korim Mijkrēšļa dziedājumi, šovasar šis Latvijas Radio atskaņotais opuss tika pasludināts par uzvarētāju UNESCO rīkotajā starptautiskajā konkursā Rostrum (grupā līdz 30 gadu vecumam). Šajā festivālā pirmatskaņojumu piedzīvo otrais komponista darbs korim Beauties (Skaistules), kas sastāv no trim daļām: Red-haired beauty (Rudmate), Brunette (Brunete), Blonde beauty (Blondīne). Autors stāsta: „Eksistē uzskats, ka cilvēks pēc nāves dzīvo savos darbos. No kā neizbēgami izriet, ka Pendereckis dzīvos savā Hirošimā, Bēthovens jau kuro gadsimtu dzīvo savā Devītajā, savukārt, es esmu parūpējies par šarmantu kompāniju sev."
Toivo Tulevs (1958) ir viens no interesantākajiem igauņu skaņražiem, kura daiļradē savijas interese par dažādu laikmetu un stilistikas mūziku, īpaši interesējoties par vokālās mākslas attīstību cauri gadsimtiem, pētot gregoriskos dziedājumus un ilgus gadus dziedot senās mūzikas ansambļos. Skaņradis atklāj, ka opuss Tanto gentile (2010) rakstīts tieši Latvijas Radio kora grupai, iedvesmojoties no kora ļoti īpašā skanējuma un būtībā neierobežotajām tehniskajām iespējām. Kompozīcijas teksts aizgūts no Dantes Aligjēri soneta Tanto gentile a tanto onesta pare, kas iekļauts krājumā La Vita Nuova (Jaunā dzīve). Šajās izcilajās mīlas vārsmās Dante apdzied Viņas nesatricināmo mieru un brīnišķību, grāciju un daili, kas apbur ikvienu, ko viņa savā ceļā sveicina.
Festivāls notiek no 15. līdz 24.oktobrim.
Viss par festivālu:
www.arenafest.lv
