Vijolniece Tatjana Ostrovska mūzikas gaitas iesāka Siguldas mūzikas skolā, turpinot tās Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā un vēlāk J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Maģistra grādu vijolniece ieguva Gildholas Mūzikas un Drāmas skolā Londonā. Tatjana ir vairāku starptautisku konkursu Bukarestē, Sanktpēterburgā, Parīzē laureāte. Uzstājusies kā soliste ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Latvijas Filharmonijas Kamerorķestri, Mūzikas Akadēmijas studentu orķestri un Jauno Rīgas Kamerorķestri. Koncertējusi Latvijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā, Lielbritānijā. 2010.gadā kopā ar pianisti Dzintru Erlihu ieskaņojusi Lūcijas Garūtas instrumentālās kamermūzikas tvartu "Kvēlot, liesmot, sadegt". Kopš 2006.gada Tatjana ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķe.
Pianiste Inese Klotiņa Latvijā studējusi pie leģendārās pianistes Ilzes Graubiņas, bet Gildholas Mūzikas un Drāmas augstskolā Londonā pie profesores Džoanas Hevilas, kur arī iegūts ma?istra grāds. Inese Klotiņa guvusi balvas starptautiska mēroga pianistu konkursos Lietuvā, Ukrainā, Zviedrijā, Francijā, Andorā, Spānijā un Anglijā. Pianiste regulāri sniedz solokoncertus, kā arī koncertē dažādu kameransambļu sastāvos Eiropā. Kopš 2005.gada dzīvo un strādā Zviedrijā. Pianistes studijas Stokholmas Karaliskajā Mūzikas Augstkolā atnesušas daudzus radošus panākumus - 2006.gada novembrī Inese ieguvusi 3.vietu Ziemeļvalstu pianistu konkursā Malmē, ir bijusi vairākkārtēja Zviedrijas Karaliskās Muzikas akadēmijas stipendiāte, tai skaitā ieguvusi "Jenny Lind Ackompanjatör Stipendiet" balvu, kura deva iespēju plašai koncertturnejai ASV un Zviedrijā kopā ar zviedru soprānu Paulīnu Pfeiferi.
Koncerta programmu veido trīs sonātes vijolei un klavierēm, ko sarakstījuši dažādu tautību un kompozīcijas stilu pārstāvji - Moriss Ravēls, Johaness Brāmss un Nikolajs Metners. Sonātes ir stilistiski un dramaturģiski atšķirīgas, atklājot autoru individuālo redzējumu par sonātes žanru, divu instrumentu - vijoles un klavieru - attiecībām un to lomu skaņdarba dramaturģijā, tomēr vienojošais faktors ir komponistu vēlme ieviest jaunus izteiksmes līdzekļus šķietami tik pazīstamajā sonātes žanrā.
Franču impresionists Moriss Ravēls ir teicis: "Rakstot sonāti vijolei un klavierēm, šiem diviem absolūti nesaderīgajiem instrumentiem, mans mērķis bija uzsvērt to nesamierināmību un neatkarību, nevis meklēt starp tiem līdzsvaru." Vācu komponista Johannessa Brāmsa 1886.gadā sarakstītā trešā vijoļsonāte atšķiras ar virtuozu, ekstravertu, gandrīz ''simfonisku'' raksturu un vērienu, radot iespaidu, ka komponists rakstījis šo sonāti plašai koncertzālei, ne tobrīd populārajiem kamermūzikas saloniem. Krievu komponista Nikolaja Metnera sonāte, kam dots nosaukums "Episkā", ir koncerta emocionālā virsotne.Sonāte sarakstīta, kad Metners bija tikko pievērsies pareizticībai un devies trimdā. Krievu tautas mūzikas elementi un pareizticīgo dziedājumu motīvi opusā atspoguļo komponista skaudro nojausmu, ka dzimtenē viņš vairs nekad neatgriezīsies.
Biļetes ir nopērkamas koncertzāles "Baltais flīģelis" kasē: Darba dienās 11.00 - 19.00, kases tālrunis 67974787, e-pasts baltais.fligelis@gmail.com, www.sigulda.lv, "Biļešu Paradīze" tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv un "Biļešu Serviss" tirdzniecības vietās visā Latvijā un www.bilesuserviss.lv
Papildu informācija:
www.baltaisfligelis.lv