Ķīniešu komponists Taņs Duņs (Tan Dun, 1957) audzis Mao varas aizēnotajā komunistiskajā Ķīnā, iepazinis ķīniešu zemnieku kultūru, ar radošu interesi vācot arī tautas mūzikas materiālus, 19 gadu vecumā pirmo reizi izdzirdējis Rietumu klasisko mūziku un tās apburts sācis mērķtiecīgi apgūt mūzikas mākslu, uzsākot studijas Pekinas Centrālajā Mūzikas konservatorijā pie japāņu laikmetīgās mūzikas vecmeistara Toru Takemicu (Toru Takemitsu, 1930-1996). 1986. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, lai studētu Kolumbijas universitātē, kur mācījās pie sava tautieša Čou Ven-Čunga (Chou Wen-Chung, 1923) - Edgara Varēza studenta un asistenta, un iepazina Filipa Glāsa, Stīva Reiha, Džona Keidža un Meriditas Monkas mūziku, kas atstāja spēcīgu ieteikmi uz viņa radošo izteiksmi. Šobrīd Taņs Duņs aktīvi darbojas arī kā diriģents un nereti tiek dēvēts par kulta komponistu, viņa daiļradē sakausētas Austrumu un Rietumu mūzikas tradīcijas un skaņu krāsas, kas daudzveidīgi atklājas interesē par grandioziem lielas formas darbiem, tostrap operām, izvērstiem vokāli simfoniskiem opusiem, arī smalkiem kamerdarbiem un kino mūziku.
Festivāla Arēna programmā ietvertā filma Taoism in the Bowl of Water (Daoisms ūdens traukā, 2003) atklāj Tālo Austrumu atspulgus Taņa Duņa mūzikā. Tā ir filma ar un par Taņu Duņu, vizualizēts stāsts par viņa radošā darba procesu, kuram režisors Andreass Morells (Andreass Morell) un viņa radošā komanda rūpīgi sekoja līdzi vairāku mēnešu garumā, piedzīvojot ceļojumu, kas sākotnēji ved divos dažādos virzienos un tiem abiem satiekoties veido visaptverošu apli. Ceļojums aizsākas Taņa Duņa patreizējā mītnes vietā Ņujorkā un aizved līdz viņa izcelsmes un kultūras saknēm, tiecoties atklāt to spēcīgo ietekmi uz komponista daiļradi. Un viss turpinās neskaidras nākotnes virzienā, ceļā, kura līdzgaitnieki joprojām ir un būs pagātnes iespaidi, daudzveidīgas dažādu kultūru tradīcijas, kas laika gaitā arvien mainās un bagātinās un noteikti aizvedīs gluži jaunā virzienā.
Kompozīcijas Elegy: Snow in June (Elēģija: sniegs jūnijā, 1991) pamatā ir skaists un skumjš stāsts, kas aizgūts no 13. gadsimta ķīniešu autora Kuaņa Han-Činga (Kuan Han-Ching) drāmas. Tajā kāda jauna sieviete tiek sodīta uz nāvi par noziegumiem, kurus viņa nav pastrādājusi. Viņas nevainību apsedz daba: sievietes asinis nelīst vis lejup uz zemi, bet gan plūst augšup, taču lejup krīt sniegs, tas notiek jūnijā un zeme kļūst neauglīga uz trim gadiem. Darbs ir veidots kā brīvas variācijas, iesākoties ar retiem, izkliedētiem muzikāliem žestiem, pakāpeniski vedojot frāzes, kas tēmas apveidos izkristalizējas tikai skaņdarba vidusposmā, un tad atkal pakāpeniski izgaist. Arī šajā darbā ieaustas Taņa Duņa mūzikai raksturīgās dabas skaņas: smeldzīgā čella melodija kontrastē ar plēsta papīra, šķindošu akmeņu un metāla instrumentu skaņām.
Skaņdarbs Silk Road (Zīda ceļš, 1989) soprānam un sitaminstrumentiem ir viens no vairākiem Taņa Duņa sadarbības augļiem ar ķīniešu izcelsmes amerikāņu dzejnieku Arturu Szē (Arthur Sze, 1950). Tas balstīts uz dzejnieka izvērsto dzejoli Zīda ceļš, opusā kombinējot angļu valodas un tonālās ķīniešu valodas īpatnības, kā arī īpašās Pekinas operas dziedāšanas tradīcijas.
Festivāls notiek no 15. līdz 24.oktobrim. Viss par festivālu: www.arenafest.lv
