Grupas „A-ha" repertuārs neprasa komentārus, kāda no grupas dziesmām būs zināma ikvienam: dzirdēta garāmejot, dziedāta karoke, izdejota divvientulībā vai ir bijusi mierinājums sāpīgās vientulības stundās. Protams, atvadu tūres koncerts ir nozīmīgs dzinulis nepalikt mājās arī viskūtrākajiem – „Arēna Rīga" bija pārpildīta. Cilvēks viens pie otra - tik šaura stāvēšana parterī sen nebija piedzīvota. Zāles priekša bija atvēlēta kvēlākajiem faniem, taču, izmantojot zālēs esošo tumsas brīdi, nožogojumu ar lēcienu pārvarēja kāds azartisks fans. Vai viņa plāns palika nepamanīts?
Koncertu atklāja lietuviešu dziedātāja Jurga, kurai piemīt plaša un skanīga balss. Latvijas klausītājiem viņa ir pazīstama ar dziesmu „I wonder", kas pirms pāris gadiem bija aktīvā Baltijas MTV rotācijā. Dziedātāja priekšnesumā ieskanējās dažādu stilu kā džeza, folka un pat smagās mūzikas sintēze, liekot klātesošajai kņadai pieklust.
Priekškaram krītot, skatam pavērās lielas skatuves konstrukcijas – ekrāni, uz kuriem fani savas zvaigznes varēja vērot tuvplānā. Dziesmu noskaņa tika papildināta ar košām projekcijām – grafikām, video klipu fragmentiem. Koncerts tika atklāts ar dziesmu „The Sun always shines on TV". Slavenā grupa – solists Mortens Harkets, sintezatorists Magni Fūruholmens un ģitārists Pols Voktors–Savojs sev par papildinājumu bija pieaicinājuši bundzinieku un vēl vienu sintezatoristu. Pieci vīri, no matu galiņiem līdz papēžiem tērpti elegantos melnbalti pelēkos uzvalkos, uz košā fona izskatījās sasnieguši savu brieduma kulmināciju. Vai nav tā, ka jūtu patieso būtību līdzīgi kā vīna garšas buķeti vislabāk var izjust ar gadiem? „A-ha" pierādīja, ka popmūzikai ne vienmēr ir jābūt saldai kā konfektei. „A-ha" balādes atklāj niansētu emociju portretu, spēlējas ar klausītāju iztēli. „A-ha" lieki nemētājas ar „trim maģiskajiem" vārdiem, bet gan tos noklusējot, izspēlē muzikāli, tā ļaujot katram pašam sadzirdēt gaidīto.
Uzaicinājums faniem dziedāt līdzi nāca ar balādi „Hunting high and low". Ir jāsaka paldies hokejam, jo ovāciju rīboņas radīšana publikai problēmas nesagādāja, taču līdzi dziedāšanai bija viszemākie decibeli. „A-ha" ilgi nepadevās. Mortens ne vien smaidīja, bet uzrunāja publiku, taču galu galā izskanēja Pola izpildītais glābēj-ģitāras solo.
Koncerts bija sadalīts trijās daļās: ātra un roķīga, ko nomainīja akustiska un intīma, bet atkal turpināja ātra, ar ekskursu astoņdesmitajos. Divu stundu laikā „A-ha" izpildīja gandrīz visus lielos singlus kā „Crying in the rain", „Stay on these roads", „Minor earth, major sky", neaizmirstot par jaunākām dziesmām. Dziesmā „Summer moved on" joprojām varēja pārliecināties par Mortena stabilo vokālu, kas garās notis joprojām spēj izdziedāt vienā elpā. Savdabīga emocionālā kulminācija bija dziesma „Forever not yours", kurā izdziedātās atvadas vakar pieņēma reālus apmērus. Taču visskaļākais bija nobeigums, kad grupa izpildīja „Take on me", zālē beidzot bija sasniegta vārīšanās temperatūra. Jā, palika nenospēlētas dziesmas, kuras izdungot varēja katrs pats, pieminot faktu, ka „A-ha" atvadu koncertā tika nosvinēta arī taustiņinstrumentālista Magnes dzimšanas diena!
Foto: Vladislavs Punculs
