Karels Marks Šišons pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults debitēja 2000. gada septembrī. Tā aizsākās šī ārkārtīgi veiksmīgā mākslinieciskā sadarbība, kas Rīgas publikai dāvājusi daudzus neaizmirstamus muzikālus piedzīvojumus. Atzīmējot savu desmitgadi Rīgā, maestro Šišons kopā ar LNSO, Latvijas Nacionālās operas kori un starptautiski pazīstamiem solistiem piedāvās klausītājiem atsaukt atmiņā un no jauna piedzīvot šī radošā perioda spožākos mirkļus - fragmentus no spāņu sarsuelām, Verdi "Aīdas" un "Rekviēma" un Ravela "Bolero". Kā solistus koncertā dzirdēsim izcilo krievu vijolnieku Sergeju Krilovu, dramatisko soprānu no Šveices Mišelu Kraideri, krievu mecosoprānu Jeļenu Batukovu, itāļu tenoru Valteru Borinu, kā arī pašmāju solistus - baritonu Samsonu Izjumovu, basus Krišjāni Norveli un Rihardu Mačanovski, kā arī Latvijas Nacionālās operas kori.
"Ir grūti noticēt, ka pagājuši jau desmit gadi, kopš pirmoreiz stāvēju pie LNSO diriģenta pults. Es ļoti labi atceros šo pirmo koncertu un īpašo enerģiju, ko sniedza man orķestris un Rīgas publika. Šobrīd, protams, orķestris ir ļoti mainījies, tāpat arī es esmu mainījies - gan kā cilvēks, gan diriģents. Tomēr sirsnīgās attiecības ar orķestris ir kļuvušas tikai dziļākas. Domāju, ka šo saikni jo īpaši nostiprināja tikko aizvadītais sezonas atklāšanas koncerts", atskatoties uz 10. gadu ilgo sadarbību ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un gatavojoties svētku koncertam saka LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons.
"Es uzticos mūziķiem, viņi uzticas man, un varu tikai apbrīnot viņu atbildīgo un radošo attieksmi pret mūsu kopīgo darbu. Galvenajam diriģentam, protams, ir ļoti viegli slavēt savu orķestri un tā izcilo izpildījuma kvalitāti, tomēr patiesajam novērtējumam ir jānāk no citiem. Un tieši tāpēc esmu ļoti priecīgs un lepns, ka kopīgās jubilejas priekšvakarā ievērojami vācu kritiķi ir augsti novērtējuši LNSO sniegumu mūsu pēdējās Eiropas turnejas koncertos.
Es ticu, ka LNSO ir īpašs daudzu iemeslu dēļ. Kombinācija, kurā apvienojas latviešu siltā un dziļā mūzikas izjūta, tehniski profesionāla attieksme izpildījumā, kā arī publika, kas ļauj justies saprastam un novērtētam, ir unikāla. Tās ir kvalitātes, kas arī mani padara par labāku diriģentu. Tomēr, neskatoties uz muzikālajiem panākumiem, vissvarīgākais, ko sajūtu orķestrī, ir cilvēciskums. Es ļoti mīlu šo kolektīvu un iespēju būt Rīgas muzikālās dzīves centrā. Rīga ir ļoti īpaša, un latvieši ir vēl īpašāki. Un, manuprāt, tieši to arī mēs suminām šajos koncertos!", gaidāmos koncertus komentē K. M. Šišons.
Pirmā reize, kad maestro Karels Marks Šišons stājās pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pults, bija 2000. gada 30. septembris. Ar šo koncertu "Fantāzijas par Spāniju" aizsākās šo desmit sadarbības gadu laikā ne reizi vien turpinātā spāniskās mūzikas tēma - gan vairākās Jaungada programmās, gan īpašos tematisko koncertos diriģents latviešu klausītājus arvien vairāk pieradinājis un licis iemīlēt spāniskās mūzikas temperamentu.
Neaizmirstamā atmiņā klausītājiem palikuši arī Šišona diriģētie koncerti, kuros kā soliste uzstājusies pasaules operzvaigzne un diriģenta dzīvesbiedre Elīna Garanča - sākot koncertu 2001. gadā, kurā skanēja itāļu bel canto operu skaistākās lappuses, līdz pat pagājušās sezonas spāniski čigānisko motīvu caurstrāvotajam koncertam.
Ar lielu sajūsmu publika novērtējusi maestro Šišona diriģētos simfoniskās mūzikas lielkoncertus, jo īpaši - spilgtās un aizrautīgās Bēthovena un Čaikovska simfoniju interpretācijas. Atklājot jauno sezonu, Šišona un LNSO kopīgo sasniegumu virknei pievienojies arī Mālera Otrās simfonijas saviļņojošais lasījums, ko jau tagad var droši saukt par vienu no šīs sezonas Rīgas mūzikas dzīves lielākajiem notikumiem.
Karela Marka Šišona un LNSO sadarbība šodien nav iedomājama arī bez iespaidīgajiem un jau tradicionālajiem operu koncertuzvedumiem, kas, arvien izpelnoties lielu publikas un kritikas atzinību, kļuvuši par ļoti gaidītiem mūzikas dzīves notikumiem. Sākot no Rosīni "Pelnrušķītes" 2004. gadā, kam sekoja gan satriecošā "Toska" (2007), gan "Kapuleti un Monteki" un "Aīda" (2008), gan "Puritāņi" pagājušajā pavasarī, Šišons kopā ar orķestri un pasaules klases solistiem ir sniedzis klausītājiem neizdzēšamu muzikālu pieredzi. Šosezon operu koncertuzvedumu sērijā mūs pārsteigs Pučīni meistardarbs "Bohēma".
Karels Marks Šišons tiek uzskatīts par vienu no jaunās paaudzes interesantākajiem diriģentiem, kurš spēj saviļņot klausītājus dažādās pasaules malās ar savu temperamentu, aizrautību un muzikalitāti. Ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri viņš sadarbojas kopš 2000. gada septembra, bet 2009. gada septembrī viņš kļuva LNSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju.
No 2006. līdz 2009. gada Šišons bija Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet no 2011. gada septembra būs Zārbrikenas Kaizerlauternes SWR Vācu radio filharmoniskā orķestra galvenais diriģents. Paralēli darbam Zārbrikenā un Rīgā Šišons regulāri diriģē arī Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Romas un Boloņas operteātros, Madrides Teatro Real un Valensijas Palau de les Arts. Diriģents bieži sadarbojas ar Vīnes simfoniķiem, Vīnes Radio simfonisko orķestri, Anglijas kamerorķestri, RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Krievijas Nacionālo orķestri, Bāzeles kamerorķestri un Haidna orķestri Bolcāno. Viņa diriģētās operas un koncerti klausāmi Vīnē, Berlīnē, Parīzē, Romā, Minhenē, Frankfurtē, Štutgartē, Madridē, Barselonā, Valensijā u. c.
2010. gada martā diriģents ierakstīja pirmo disku Deutsche Grammophon apgādā - ieraksts ar RAI Nacionālo simfonisko orķestri iznāks šī gada septembrī. Karels Marks Šišons dzimis 1971. gadā Londonā un dzīvojis Gibraltārā. Viņš studējis Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un bijis Džuzepes Sinopoli un Valērija Gergijeva asistents. Kopš 2003. gada Šišons ir Anglijas kamerorķestra pastāvīgais viesdiriģents. 2004. gadā Vīnes filharmoniskais orķestris viņu uzaicināja diriģēt koncertus viņu Zalcburgas "Starptautiskajā orķestra institūtā", kur viņš ar panākumiem atgriezās arī 2005. un 2006. gadā. Diriģents sadarbojies ar izciliem solistiem - Marselo Alvaresu, Greisu Bambriju, Monseratu Kavaljē, Hosē Karerasu, Hosē Kuru, Huanu Djego Floresu, Editu Gruberovu, Jonasu Kaufmanu un Ramonu Vargasu.
Sergejs Krilovs vijoļspēli viņš sāka mācīties piecu gadu vecumā, bet jau desmit gados debitēja ar orķestri un uzstājās koncertos Krievijā, Ķīnā, Somijā un Vācijā. Agrā vecumā Krilovs ieguva pirmo vietu Rūdolfa Lipicera Starptautiskajā konkursā, tam sekoja studijas pie Salvatores Akardo un pirmās vietas Antonio Stradivāri konkursā Kremonā un Friča Kreislera konkursā Vīnē. Kopš tā laika vijolnieks ar panākumiem koncertējis lielākajās pasaules koncertzālēs, tostarp Berlīnes un Minhenes filharmonijās, Vīnes Koncertnamā un Musikverein, Francijas Radio auditorijā Parīzē, Atēnu Megarona centrā, Briseles Daiļo mākslu pilī Bozar, Tokijas Santori zālē, Buenosairesas Teatro Colon, Venēcijas La Fenice teātrī un Milānas La Scala teātrī. Ļoti nozīmīga loma Krilova daiļradē bija muzikālajai partnerībai un personiskajai draudzībai ar Mstislavu Rostropoviču, ar kuru vijolnieks vairākkārt kopā muzicējis. 2008. gadā Krilovs kļuva par Lietuvas kamerorķestra māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, līdz tam šajā amatā bija orķestra dibinātājs Sauļus Sondeckis. Sergejs Krilovs spēlē Stradivāri vijoli Scotland University (1734).
Mišela Kraidere ir viena no savas paaudzes izcilākajiem dramatiskajiem soprāniem. Ar vienlīdz lieliem panākumiem un plašo repertuāru viņa iekarojusi pasaules operteātru un koncertzāļu skatuves. Kraidere studējusi vokālo mākslu Aiovas Universitātē un divreiz uzvarējusi Metropolitēna operas reģionālajos atlases konkursos. Pēc tam viņa devās uz Cīrihi, kur turpināja studijas Cīrihes opernama studijā. 1988. gadā viņa kļuva par Lučāno Pavaroti konkursa finālisti, bet 1989. gadā - ieguva vienu no trim galvenajām balvām Ženēvas Starptautiskajā mūzikas konkursā. Tam sekoja Leonoras loma "Trubadūrā" Dortmundes operā un uzvara Starptautiskajā Grand Prix konkursā. Mišela Kraidere regulāri uzstājas pasaules lielākajos opernamos, tostarp Karaliskajā Koventgārdena operā Londonā, Ņujorkas Metropolitēna operā, Sanfrancisko operā, Losandželosas operā, Berlīnes, Vīnes, Minhenes, Hamburgas Valsts operās, Milānas La Scala operā, Veronas arēnā, kā arī Romas, Cīrihes, Barselonas un Madrides operās. Arī solistes koncertkarjera ir ļoti veiksmīga - viņa uzstājusies Zalcburgas festivālā, Florences Maija mūzikas festivālā, Oranžas, Ravennas, Savonlinnas un Edinburgas festivālos, Karaliskajā Alberta zālē un Bārbikana centrā Londonā, Kārnegija zālē Ņujorkā, Frankfurtes Vecajā operā un Pleijela zālē Parīzē kopā Londonas simfonisko orķestri, Londonas filharmonisko orķestri, Vīnes filharmonisko orķestri, Parīzes Nacionālo orķestri, Berlīnes filharmonisko orķestri, Oslo filharmonisko orķestri, Izraēlas filharmonisko orķestri un Ķelnes WDR simfonisko orķestri.
Krievu mecosoprāns Jeļena Batukova, kura tikko ar lieliem panākumiem uzstājās LNSO sezonas atklāšanas koncertā, Rīgā jau ir viesojusies vairakkārt. Mācījusies Gņesinu Mūzikas akadēmijā un Maskavas Mūzikas akadēmijā. Viņas dziedātājas debija notika Gelzenkirhenes operā. Kopš tā laika viņa uzstājusies daudzos nozīmīgos Eiropas operteātros - Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Hamburgas, Hannoveres un Karlsrūes Valsts operās, Zalcburgas teātrī, Lincas teātrī, Parīzes Bastīlijas operā, Insbrukas Tiroles teātrī un Diseldorfas tonhallē. Jeļena Batukova piedalījusies arī dažādos mūzikas festivālos, tostarp Baireitā un Zalcburgā.
Batukovas operrepertuārā ir titulloma "Karmenā", Ulrika "Masku ballē", Azučena "Trubadūrā", Eboli "Donā Karlosā, Amnerisa "Aīdā", Santuca "Zemnieka godā", Venēra "Tanheizerā", Elizabete "Marijā Stjuartē", Olga "Jevgeņijā Oņeginā", Zīglinde "Valkīrā" u. c. lomas. Savukārt viņas koncertrepertuārā ir gan Mocarta, Dvoržāka, fon Supē un Verdi "Rekviēmi", gan Baha "Ziemassvētku oratorija" un Bēthovena Missa solemnis, gan Hendeļa "Mesija" un Vāgnera "Vēzendonku dziesmas".
Valters Borins dzimis Moncā, Itālijā. Viņš studējis vokālo mākslu, kā arī klavierspēli un kompozīciju Džuzepes Verdi konservatorijā Milānā. Viņa elastīgais liriski dramatiskais tenors ļauj ideāli strādāt gan liriskajā itāļu, gan liriskajā spinto repertuārā. Būdams vēl ļoti jauns, 1995. gadā Borins debitēja Mantujas hercoga lomā "Rigoleto" iestudējumā Londonas Holandpārkas teātrī. 1997. gadā viņš debitēja kā Rudžēro "Bezdelīgas" iestudējumā Lukā, bet 1998. gadā - Rūdolfa lomā "Bohēmā" (Pizā) un Toma lomā Stravinska operā "Dīkdieņa piedzīvojumi" (Pjačencā, Ferārā un Ravennā). 1999. gadā solists debitēja Makdafa lomā "Makbeta" uzvedumā Lečē. Solista koncertrepertuārā ir gan Verdi "Rekviēms", ko viņš dziedājis Strasbūrā, Mesīnā un Nansī, gan Teicēja loma Berlioza "Kristus bērnībā" Megarona teātrī Atēnās un tenora partija Bēthovena Devītajā simfonijā. Viņš sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Kents Nagano, Alberto Veronēzi un Bruno Kampanella.
Koncerta "LNSO un K. M. Šišons. Svētku koncerts." Programmā būs dzirdamas trīs spāņu pasodobles - Paskvāla Markvinja "Čigānu Spānija", Santjago Lopes "Herona" un Manuela Penella "Lūsis", Pablo de Sarasate "Karmenas fantāzija" vijolei, Morisa Ravēla "Bolero", kā arī Džuzepes Verdi uvertīra operai "Likteņa vara", Libera me no "Rekviēma" un 2. cēliena fināls no operas "Aīda".
Koncerti "LNSO un K. M. Šišons. Svētku koncerts." notiks 16. un 17.novembrī plkst. 19.00 Lielajā Ģildē.
