Latvijas Radio kora muzikālo portfolio veido stilistiski ļoti plaša spektra mūzika un kora diriģenti jubilejas koncertu programmas veidojuši tā, lai tās būtu saistošas gan latviešu klasikas faniem, gan renesanses mīļotājiem, gan meditatīvo noskaņu un elektroakustiskās mūzikas cienītājiem.
20. un 21. novembrī plkst. 16:00 un 18:00 Gaismas festivāla "Staro Rīga" ietvaros Spīķeru koncertzālē Latvijas Radio kora grupa un Kaspars Putniņš aicina uz gaismas un skaņas izrādi "Mīnotaurs". Projektā piedalās mākslinieks Gints Gabrāns, komponists Ģirts Bišs un skaņu tēlnieks Voldemārs Johansons. Gaismas un skaņas izrādes veidotāji iedvesmojošies no antīkās kultūras telpas un mīta galveno varoņu Dedala, Mīnotaura un Ariadnes raksturu un attiecību arhetipiem, kas sasauksies ar Voldemāra Johansona skaņu skulptūrām, Ģirta Biša kristāliskās mūzikas konstrukcijām un Ginta Gabrāna veidoto Ariadnes pavedienu kā dievišķās intuīcijas sibolu. Tā būs asociāciju spēle par robežu nojaukšanu, labirintu kā cilvēka prāta metaforu, atpazīstamībām un pārsteigumiem, mazāk svarīgs ir visiem labi zināmā mīta pārstāsts.
3. decembrī plkst. 19:30 Lielajā ģildē koncertā "Monteverdi Venēcijas Ziemassvētki" Latvijas Radio koris muzicēs ar šobrīd pasaulē pieprasītāko senās mūzikas ansambli no Itālijas La Venexiana. Šo muzikālo vienību uzskata par Klaudio Monteverdi (1567–1643) skaistās un neticami virtuozās mūzikas labākajiem mūsdienu interpretiem. Koncertā Latvijas Radio kora, La Venexiana un diriģenta Klaudio Kavīnas sniegumā klausītāji varēs baudīt mūziku no Monteverdi apjomīgā vecumdienu krājuma Selva morale e spirituale (1640–41), kur iekļautas motetes ar sakrāliem un vienkārši dievbijīgiem tekstiem. Tā ir komponista beidzamajā mītnes vietā Venēcijā tapusi mūzika, ko var uzskatīt par Monteverdi apzināti radītu novēlējumu (lai nelietotu vārdu "testaments"). Nav iespējams anotācijā aprakstīt Klaudio Monteverdi mūzikas maģisko iespaidu uz mūziķiem un klausītājiem – to var izjust tikai klātienē.
12. decembrī plkst. 19:00 Rīgas Domā skanēs cikla "Nakts lūgšana" koncerts, kas gadu gaitā ir kļuvis par klausītāju iecienītu ikgadēju notikumu. Šī būs jau piektā "Nakts lūgšanu" reize, un, kā vienmēr, Latvijas Radio korim būs skatuves partneris – šoreiz Guntara Prāņa vadītais pieredzējušais gregorisko dziedājumu ansamblis Schola cantorum Riga. Programmā līdzās gregoriskajiem dziedājumiem – Annas Boidas skats uz japāņu galmadāmu sapņiem pirms tūkstoš gadiem, Ģerģa Ligeti maģiski netveramā motete par mūžīgo gaismu, Arvo Perta mūžības cilpojums Spiegel im Spiegel, Andersa Hilborga bezvārdu freska Mouyayoum un Mortona Feldmena meditatīvais gleznojums "Rotko kapela". Arhaiskais un laikmetīgais, skanisks laiks un bezlaiks – lūk, iespēja uz mirkli atbrīvoties no dimensijām.
15. decembrī plkst. 20:00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā gaidāma Latvijas Radio kora 70 gadu jubilejas koncertu un cikla "Vakara sarunas Jāņa baznīcā" kulminācija.
Koncerta "Dziesma" uzmanības lokā būs Latvijas Radio koris kā īpaša mūzikas laikmeta liecinieks un veidotājs. Programma izvēlēta tā, lai katram diriģentam, kurš kādreiz vadījis Radio kori būs iespēja diriģēt dziesmu un teikt publisku vārdu un izskanētu ikviena ar kora darbību agrāk vai tagad cieši saistīta komponista opuss.
Šis būs jubilejas koncerts ar (iespējams) goda rakstiem un (cerams) ziediem, ar atmiņām un pateicības vārdiem, ar ļoti dāsnu skatienu pagātnē un šodienas situācijas apzināšanos.
Koncertā piedalīsies mācītājs Juris Zariņš un Latvijas Radio kora esošie un kādreizējie diriģenti Leons Amoliņš, Ivars Bērziņš, Arnis Paurs, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš, Imants Kokars, Kaspars Putniņš, Edgars Račevskis, Vitolds Rijnieks un Centis Kriķis, sarunas vadīs Orests Silabriedis.
Programmā skanēs vienīgi latviešu autoru dziesmas: Mārtiņš Brauns, Andris Dzenītis, Maija Einfelde, Ēriks Ešenvalds, Lūcija Garūta, Teodors Kalniņš, Juris Karlsons, Arturs Maskats, Juris Ābols, Raimonds Pauls, Pēteris Plakidis, Santa Ratniece, Pēteris Vasks.
Mūzikas žurnālists Orests Silabriedis par Latvijas Radio kori saka tā: „Septiņdesmit pastāvēšanas gados Latvijas Radio korim bijušas dažādas sejas. Šai dažādībai nav nekādas saiknes ar vecumu. Tad jau varētu teikt, ka nupat vieds sirmgalvja vecums klāt, laiks pagātni vētīt un pie miera iet. Patiesībā ir gluži otrādi – Latvijas Radio koris gluži jauneklīgā kārtā ne tikai definējies par vienu no pasaules labākajiem profesionālajiem koriem, bet arī nonācis pie revolucionāras saprašanas par to, kas ir koris mūsdienīgā izpratnē.
Tā nav dziedāšanas biedrība kā sendienās, un tas arī nav tīrskaņā vienots organisms, kurā ik dziedātājs iekļaujas kā ūdeņraža vai skābekļa bezvārda atoms ūdens molekulā. Latvijas Radio kora molekulā ik atomam ir savs personības vārds un savs individuāls balss saišu paraksts. Un ir svarīgi, ka tieši šis atoms, ne cits, dzied tieši šo frāzi. Ik korists ir konkrēts vārdā saucams cilvēks, un katram ir savs neatkārtojams uzdevums un pienesums. Tā dziedāt nemāca nevienā akadēmijā. To zina mūsdienu komponists, un viņš komponē konkrētam koristam. Tāds koris dzimst ilgā un mērķtiecīgā kristalizācijas procesā – gadiem noritējušā pavisam īpašu cilvēku kopā saukšanas darbā, kas nupat jau vairākus gadus nes leknus augļus starptautiskajā arēnā.
Viss, kas ir bijis Latvijas Radio kora pagātnē, – vibrējoša un nevibrējoša dziedāšana, ansambļa apmēru amplitūda no simtgalvaina augstāko priežu lauzēja līdz kamerīgam "kaut ko klusiņām", ceļojumi salauztos Ikarus autobusos un teju gaismas ātruma laineros, goda nosaukumi un pavisam reāli likvidēšanas draudi. 2010. gada janvārī Latvijas Radio koris pēc sešdesmit deviņiem darba gadiem vienā un tajā pašā telpā atstāja Radionamu Doma laukumā un pārcēlās uz dzīvi Spīķeru koncertzālē. Pasaules kormūzikas vēstures tapšanas karstākais punkts patlaban ir tās dažas augšstāva istabas Daugavas krastā Maskavas ielā 4, kur savulaik ar auzām, linsēklām, striķiem un putnu iekšām tirgojās. Un tie divdesmit pieci, kas tur dzied, – tas ir fenomens, kura tapšanas liecinieki mēs esam."
