Sapņu fabrika izrādījās daudz pilnāka nekā bija cerēts. Par spīti nepateicīgajiem laika apstākļiem un ekonomiskajai situācijai. Tomēr "De Phazz" jau sen ir vērā ņemams vārds Latvijas mūzikas skatuvē, tāpēc runāt par šīs, vairs nedefinējamā lounge paveida, popularitātes krišanu ir nepamatoti.
Raugoties atpakaļ, piemēram, uz citām reizēm, skatuves priekšā īpaši aktīvajiem apmeklētājiem bija iespēja izdejoties pēc sirds patikas. Šoreiz pirmās divdesmit klausītāju kārtas bija cieši viena pie otras.
Bet vieta nekad nepaliek tukša. Ja 17.novembrī īpaši "izgorīties" nevarēja, tad krietni vairāk tika operēts ar balsi un ovācijām. Publika izrādījās ārkārtīgi pozitīvi noskaņota, un to vēl vairāk uzkurināja un iesaistīja "De Phazz" ilggadējais dalībnieks, vokālists un "mutes ritmdaris" Karls Friersons (Karl Frierson) Viņa enerģiskā žestikulācija, samtainā un iekārojamā balss lika kliegt un kustēties ne vienai vien dāmai un kādam viņas vīrišķā dzimuma "mugurkaula stendam" saraukt degunu. Un vēl kāds triks – Friersons dziesmās manāmi iekļāva tādus atslēgas vārdus kā "Rīga", "Latvian" un "Paldies". Arī tas radīja pozitīvu rezonansi apmeklētāju vidū. Tikai atkal jāsaka – kā vienmēr.
"De Phazz" ir zināma kā apvienība, kas ik pa laikam maina sastāvus. Piemēram, uz skatuves tas paliek līdzīgi nemainīgs. Lieliskais latino ritmu lietpratējs, bundzinieks Oli Rubovs (Oli Rubow), kā arī divi, krietni vairāk izmantoti mākslinieki – basģitārists Bernts Vindihs (Bernt Windisch) un saksofonists/flautists Frenks Spanjols (Frank Spaniol) Tomēr visgaidītākā viešņa kā vienmēr bija šarmantā, viena no vācu populārākajām džeza balsīm – Pata Epltone (Pat Appleton) Kā vienmēr precīza kā pēc nošu grāmatas un skaļa, tomēr dažbrīd likās, ka skaņošanas mākslinieks nedaudz pārforsējis toņu augstumus. Likās, ka reizēm Epltone nevis maigi izdzied augstās notis, bet diezgan paceltā tonī spiedz.
Lielākoties dominēja jaunā albuma "Lala 2.0" materiāla izpildīšana, tomēr nereti pavīdēja arī kāds vecāks gabals, piemēram, pasaulslavenais "The Mambo Craze" un "Jazz Music" vai koncerta ieskaņa ar "Anchorless". Taču laika bija pietiekoši – ar visām papilddziesmām "De Phazz" uzstājās vismaz pusotru stundu. Epltone regulāri mainīja kleitas, no tirkīzzilas kļūstot koši sarkana un tad samta melna. Apģērba maiņu veica arī Friersons. Šad tad atgādinot, jau kur tie laiki, pagaisušo Lou Begu ar viņa cepurēm un krāsaino salsas kostīmu, reizēm kļūstot moderns soul dziedonis melnbaltā, pikseļiem izkrāsotā jakā. Tomēr, neskatoties uz šīm pārvērtībām, kaut kas tiešām pietrūka. Un vainīgi gan nebūtu mākslinieki. To izpildījums tovakar tika pielīdzināts spīdošam, nemaz nerunājot par vienmēr aktīvo un pievilcīgo Friersonu. Vai nu tas bija skaņojums, vai apmeklētāju noskaņojums.
Šķiet, ka Pits Baumgartners sekojis vēl kādu modernā latino lounge džeza smagsvaru "Gotan Project" paraugam un savu jauno ierakstu nodēvējis vārdā, kas beidzas ar programmatūrai cienīgiem cipariņiem. Ja Eduardo Makarofa (Eduardo Makaroff; Gotan Project) apvienība to nosauca "Tango 3.0" tad "De Phazz" – „Lala 2.0". Iespējams, vainīgs šis gadsimts un tehnoloģiju uzplaukums, kas dzirdams arī jaunajā materiālā.
Un, runājot par tehnoloģiskajiem brīnumiem, par to baudāmību vispirms parūpējās apvienības taustiņinstrumentālists Ekess Malcs (Eckes Malz), kurš valdīja ne tikai pār sintētiskajām skaņām, sampliem, miksēšanu un taustiņiem, bet arī sniedza ārkārtīgi apskaužamas kvalitātes video projekcijas, kuras vienkārši lieliski piestāvēja katrai nospēlētajai dziesmai. Ja kāds nogura no pāris dziesmu vienmuļības vai to neaizrāva jaunais materiāls, Malcs spēja radīt attiecīgo garastāvokli un vīdžejoja patiešām krāsaini, interesanti un ritmiski graciozi. Tad nu, lūk, šī vīdžeja dotības un sniegums ļoti daudziem lika atgriezties mājup nevis ar noskaņojumu "labs", bet "lielisks".
Foto: Vladislavs Punculs
