Nereti Haraldu Sīmani dēvē par latviešu dziesminieku klasiķi, lai gan pēc savas būtības - neatkārtojama parādība. Viņš ir radījis pats savu stilu, kas viņu padara par unikālu dziedātāju visā ierastajā Latvijas mūzikas vidē.
Haralds nav vēlējies būt profesionāls mūziķis un nodarboties ar mūziku kā pamatdarbu. Lēmums nestudēt mūziku, bet ļauties savām izjūtām un dvēseles pieredzei, lika pamatus Haralda perosnībai un viņa pašizpausmei oriģinālā mūzikā. Viņš attīsta to, kas ir viņā pašā, nevis pēc profesionālā mūzikā pieņemtiem noteikumiem, bet gan pēc saviem principiem, tādēļ bieži Haraldam piedēvē vārdu - tīrradnis.
Dziesminieka auditorija ir radusi ieklausīties Haralda dziedāto vārdu jēgā, vēstījums - tas ir būtiskākais. Savas dziesmas, pamatā ar drauga un domubiedra Arvīda Ulmes, bet arī ar latviešu dzejnieka Edvarda Treimaņa - Zvārguļa, franču dzejnieka Fransuā Vijona un spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas tekstiem, Haralds izpilda gan ģitāras, gan ērģeļu pavadījumā.
Andris Mičulis raksta: "Draugi dažkārt Haraldu salīdzinājuši ar lielu, varenu ozolu, kura saknes stingri balstās savā zemē, bet zari nemitīgi tiecas augšup saulei pretī. Faktiski jau tieši tā vislabāk raksturojams šis zaļais dziesminieks un jumiķis Haralds Sīmanis."
Dziesmu vakara organizatori - Saules muzejs un Austras biedrība - aicina klausītājus iepazīt dziesminieku mājīgā atmosfērā pie tējas un līdzpaņemtajiem cepumiem.
Austras biedrība dibināta 2008.gada martā, un tās pamatdarbība saistīta ar Latvijas folkmūziķu, bardu jeb dziesminieku darbības veicināšanu un popularizēšanu, koncertu un festivālu rīkošanu, kā arī izdevējdarbību.
Saules muzejs darbību sāka 2009.gada maijā. Tā kolekcijā ir 382 saules no dažādām pasaules vietām, un katra ir ar savu stāstu. Ikvienam muzeja apmeklētājam ir iespēja radošajā darbnīcā apgleznot muzeja dāvināto ģipša sauli. Muzejā šobrīd apskatāma arī mākslas skolu audzēkņu pašdarinātu egles rotājumu izstāde.
Ieeja par ziedojumiem.
Foto: Kārlis Bergs
