Latvijas Nacionālās operas (LNO) diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) orķestra diriģēšanas katedras vadītājs Mārtiņš Ozoliņš ir prestižā Jormas Panulas 4.starptautiskā simfonisko diriģentu konkursa laureāts 2009.gadā Somijā. Izglītību ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolā un JVLMA kordiriģēšanas nodaļā pie prof.Edgara Račevska, kā arī simfoniskās diriģēšanas klasē pie prof.Imanta Rešņa. Vēlāk pilnveidojies meistarklasēs Vācijā pie Helmuta Rillinga (Helmut Rilling), Lietuvā pie Ģintara Rinkeviča (Gintaras Rinkevičius) un Sanktpēterburgā pie Vasilija Sinaiska (Vassily Sinaisky). Mārtiņš Ozoliņš ir iestudējis operas un baleta izrādes LNO un arī Itālijas operu namos. LNO diriģējis tādus baletu un operu iestudējumus kā Šostakoviča "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", Čaikovska "Jevgēņijs Oņēgins" un "Pīķa dāma", kā arī "Riekstkodis" un "Gulbju ezers", Prokofjeva "Romeo un Džuljeta", Vāgnera "Klīstošais holandietis", Verdi "Nabuko", Maskata "Bīstamie sakari" un citus.
Liepājas publikai šis diriģents ir jau labi pazīstams un iemīļots, jo LSO ar Mārtiņu Ozoliņu sadarbojas diezgan regulāri un Liepāja ir piedzīvojusi vairākus koncertus šī diriģenta vadībā. Šeit minams kaut vai vēl šā gada aprīlī notikušais koncerts "No jaunās pasaules".
1935.gadā pabeigtais Sergeja Prokofjeva (1891-1953) balets "Romeo un Džuljeta" ir viens no visu laiku slavenākajiem baletiem pasaulē. Izrādās, oriģinālajā versijā baletam bija laimīgas beigas, bet bailēs no tā laika kritiķiem, kuri arī tādus komponistus kā Šostakoviču sauca par "deģenerātiem-modernistiem", Prokofjevs šo versiju tā arī nekad nepubliskoja.
Scenārijs Pētera Čaikovska (1840-1893) baletam "Gulbju ezers", kas pirmo reizi izrādīts 1877.gadā Maskavā, ir aizgūts no krievu tautas pasakām, kā arī no kādas vācu leģendas. Stāsts ir par princesi Odetu, kuru ļaunais burvis pārvērta par gulbi.
Čaikovska baletu "Riekstkodis" pirmo reizi izrādīja Sanktpēterburgā 1892.gadā reizē ar komponista pēdējo operu "Jolanta". Sākotnēji šis balets bija ļoti neveiksmīgs, bet ar 20.gadsimta vidu tā popularitāte strauji pieauga un tagad to iestudē neskaitāmas baleta trupas visā pasaulē, jo īpaši Ziemassvētku laikā.
Biļetes iegādājamas visās Biļešu paradīzes kasēs. Atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un grupām.
Jau piektdien, 17.decembrī LSO ar šo pašu programmu viesosies arī Aizputes Kultūras namā.
