- Roberto, cik bieži cilvēki jautā, vai jūs gadījumā neesiet tas Amerikas režisors Robert Rodriguez, kurš strādā kopā ar Kventinu Tarantino?
- Bieži tas nenotiek. Mans vārds ir absolūti netipisks Somijai, tāpēc laiku pa laikam kāds var to uzjautāt, bet tas notiek reti.
- Bet runājot par kino, vai jums tas patīk un kādam žanram jūs dodat priekšroku?
- Es ļoti mīlu kino, skatos filmas katru reizi, kad ir brīvs laiks. Mīļākos žanru nevaru nosaukt, jo tie visi ir labi. Žanrs nav svarīgs, ja filma uzņemta kvalitatīvi un izraisa emocijas. Man diemžēl nav tik daudz brīva laika, bet, kad sanāk brīdis, es stulbu komēdiju vietā izvēlēšos tādas filmas kā "The Wrestler" vai "No Country For Old Man".
- Jūs ne tikai mīlat stilistiski dažādu kino, bet arī rakstāt mūziku absolūti atšķirīgos žanros. Miksos jums ļoti organiski sanāk salikt kopā ierakstus, kuri ir ļoti atšķirīgi, un tas ir rets talants. Kāds ir jūsu noslēpums: varbūt jazz vai klasiskās mūzikas izglītība?
- Es pat nezinu, vai man ir kāds noslēpums, uz mūzikas skolām es nekad neesmu gājis. Jautājums ir sarežģīts. Dažādu stilu sajaukums man sanāk pats no sevis, jo mūziku es rakstu jau sen: pirmo ierakstu uztaisīju 1987.gadā savā datorā. Vēl tā ir pašizglītošanās. Es vienmēr gribēju iemācīties rakstīt konkrētu stilu mūziku, un darīju to visu 1990-to gadu laikā, kopš to parādīšanās. Manuprāt, visai deju mūzikai ir vienādas sastāvdaļas, kas liek cilvēkiem dejot. Tad kāpēc neapvienot visus šos elementus un neuztaisītu kaut ko skaistu?
- Vai jūs uzturas attiecības ar citiem Somijas elektroniskās mūzikas producentiem, piemēram, tādiem kā Jori Hulkkonen un Pan Sonic, un vai mēs varam runāt par Somijas elektronisko mūziķu kopu?
- Domāju, ka tāda kopa ir... Es pazīstu Jori, Sasse, Kiki un citus puišus. Protams, ka katru reizi, kad mēs spēlējam vienā un tajā pašā ārzemju pilsētā, tad noteikti satiekamies. Nu un Somijā arī kontaktējamies. Skatuve taču kopumā ir maza...
- Skatoties uz visām Ziemeļu valstīm, varam atzīmēt, ka vislielākais elektronisko mūziķu skaits starp šīm valstīm ir Somijā un Zviedrijā. Kas vairāk ir starp jūsu valstīm: saskarsme vai konkurence?
- Es nedomāju, ka ir liela konkurence, laikam vairāk sadarbība. Varbūt jūs zināt par jaunu mūzikas žanru skweee: tas ir mūzikas stils, kas izveidojās no somu un zviedru mūziķu sadarbības. Varbūt konkurence pastāv populārās mūzikas vidu, kurā zviedri ir ļoti veiksmīgi – viņi pārdod mūziku, kas ienāk žurnāla Billboard simtniekā.
- Jūs ierakstījāt dažas labas dziesmas ar vokālistu Max C, vai plānojat turpināt ar viņu strādāt un kas ir jūsu darba plānos?
- Manā cietajā diskā jau ir jauna Max C dziesma, kura ir gatava un mēs plānojam to izdot nākamajā gādā. Es arī ar lepnumu varu paziņot, ka 2011.gada februārī palaidīšu savu ierakstu leiblu Serenades, kas startēs ar mana jaunā trīs treku EP izlaišanu Manolo stilā. Martā izdošu vēl vienu EP jau britu 2020 Vision meitas leiblā – Fina, tas būs disco un deep house mūzikas hibrīds. Un patlaban darbs procesā ir daudz remiksu.
