Ierosmes gadskārtu godus pavadīt kādā sarīkojumā cilvēkiem, kas Jāņus, Ziemassvētkus vai citus tradicionālus svētkus vēlas atcerēties bez to ierastajām izdarībām, rodamas ik gadu. Tāds bija arī Ģertrūdes ielas teātra piedāvājums 21. decembrī - Ziemas saulgriežu dienā – nodoties nevis tautiskiem dančiem, bet ļauties apcerīgai mūsdienīgai rokmūzikai.
Nedaudz pēc pulksten deviņiem ar apmēram 40 minūšu programmu vakaru teātra zālē sāka „Marta migla" - jauna grupa, ar kuras atklāšanu lepojas klubs 'Depo' (te kolektīvs salīdzinoši neilgā laikposmā šogad nospēlējis vairākus koncertus). Trio, kas turpmākas ilgstošas un auglīgas darbības gadījumā droši vien izkops gan saspēles slīpējumu, gan ik skaņdarba tematisko ietilpību, bet kura postroka un „jaunā viļņa" iedvesmotie instrumentālie darbi jau tagad ir gana daiļskanīgi un pārliecinoši. Apcerīga mūzika, kas enerģisko ritmu dēļ itin labi iederas arī dejojamos klubu koncertos.
Pēc nepilnas stundas bija pienācis laiks rokkamerorķestrim „Das Sonntags Legion" – grupai, kas izveidojās pirms dažiem gadiem, kad mūziķi no apvienībām „SoundArcade", „Tesa", „S.I.L.S.", „Backflow", „PND" un „Band versus Music" nolēma spēlēt (salīdzinot ar lielāko daļu viņu līdzšinējās daiļrades) mierīgāku mūziku, oriģināli apvienojot psihedēlijas, „postgrunge", folka un akadēmiskās kamermūzikas elementus, rokinstrumentārijam piepulcējot vijoli un čellu.
Arī šoreiz apvienība uz skatuves kāpa nedaudz mainītā sastāvā, kurā jau kopš vasaras, te vienu, te otru „leģionāru" aizvietojot, pie stīgām ar pārējiem veiksmīgi saspēlējies Dāvis Burmeisters no „Tesas".
Frontmens Ģirts Strumpmanis apsveicināšanās vārdos pieminēja – lai arī tuvojas Ziemassvētki, šo svinību dziesmas viņi nespēlēšot. Tā vietā „tā kā pēdējo reizi" piedāvāšot plašāku kocertieskatu nesen iznākušā diska „Acid Rain will Eat our Culture" skaņdarbos.
Teātra zāle nebija „piestūķēta" no sienas līdz sienai kā samērā nesenajā Pītera Broderika koncertā, bet Ģirta pateicībai par to, ka publika atnākusi „kuplā skaitā", bija pamats – aizņemta bija ne tikai sēdvietām atvēlētā zāles puse. Gana daudzi koncertu klausījās skatuvei tuvāk, kājās stāvot. Apmeklējums lika atzīt - pastāvēšanas trīs gados grupa ieguvusi noturīgu un nebūt ne mazskaitlīgu cienītāju loku.
Pamatīgais „saundčeks" (tas caur zāles sienām bija dzirdams labu laiku pirms koncerta) kolektīva neaizvietojamā skaņu pārrauga Olivera Tarvida vadībā liecināja – koncerttelpu iecerēts apgūt tādā mērā, lai uzstāšanos būtu vērts ierakstīt. Un daži dziļi personīgo sajūtu un asociāciju stāsti šai vakarā patiesi atklāja jaunas šķautnes - caur nokaitētiem ģitārakordiem un- sevišķi priekšnesuma noslēgumdaļā – ar čella uz vijoles inovatīvā izmantojuma labu dzirdamību: te motīvā uz melodijas un psihedēliska trokšņa robežas, te brīnišķīgā „pizzicato" saspēlē.
Pēc koncerta mierīgās noskaņas bija iespējams nomainīt ar eklektiskām dejām radio „Naba" raidījuma „Ej apskrieties!" vadītāja Ivo pārraudzībā stāvu zemāk.
Koncerta iespaidu vidū ir vieta iedrošinājumam - līdzīgas noskaņas sarīkojumiem šajā gada laikā pretendējot uz kļūšanu par tradīciju, vairotos arī „alternatīvo saulgriežu" svinētāju skaits.
