Ceturtdienas koncerts iesākās visnotaļ nekonkrēti. Pirmkārt, izvēlēta telpa (D.Fab), kura gandrīz nemaz netiek pielietota šāda rakstura notikumiem, otrkārt, ilgi nebija zināms, kurš būs iesildītājs un vai būs, un treškārt, nezinātājam nemaz nebija tik viegli atrast "D.Fab" mītni Slokas ielā. Vēl var piemetināt arī ceturtkārt – daudzi par "We Have Band" nemaz tik daudz nebija dzirdējuši. Lai nu kā, pasākumā ieradās vairāki simti jauniešu, kuriem beidzot bija iespēja paskatīties uz koncerta vietu no iekšpuses.
Kā pirmie uz skatuves kāpa gandrīz pavisam noklusētie, Lietuvas zināmākie sava stila pārstāvji, viesmākslinieki "Golden Parazyth". Kaimiņu elektroniskie censoņas, kas spēlē "Twin Shadow", "Interpol" un "Ladytron" muzikālo kombināciju. Viņu performances laikā cilvēki sastājās, sačupojās un sastūmās ērtākajās vietās, un jāsaka, ka "Golden Parazyth" savu funkciju - radīt atmosfēru - izpildīja godam. Tikai jau šīs uzstāšanās laikā bija jūtams, ka kaut kas nav kārtībā ar skaņu. Klausoties uzmanīgāk, arī pēcāk "We Have Band" uznācienā, neradās šaubas, ka regulējums tomēr ir lielisks. Dzirdama katra nianse un, izņemot mākslinieku skatuves apskaņošanas pašsaprotamās korekcijas, jūtama labā sabalansētība.
Tikai vēlāk apdomājoties, radās secinājumi, ka "D.Fab" zāles dēļ koncerts rada tādu kā spilvena efektu. Sajūtu, ka ērti nokrīti, bet nav tā saviļņojošā sitiena. Šajā gadījumā – labi apstrādāta un baudāma skaņa, kura tomēr, kā pierasts neatkarīgās elektronikas deju pasākumiem, "nedod pa iekšām". Mirklī, kad "We Have Band" ieslēdza apgriezienus koncerta beigās, publika dejoja automātikas un pozitīvā noskaņojuma pēc, ne vairs tāpēc, ka bagātīgie bungu un basu ritmi turpinātu hipnotizēt. Zāles kubiskā forma izrādījās kā nepiepildāms akvārijs, tādēļ vakars spēja sniegt vien kādas divas trešdaļas no vēlamā rezultāta.
Koncerta sākumā Tomass, Dede un Derens izšāva pusi pulvera, atskaņojot savu skaļāko deju gabalu "Divisive". Tomēr tas cilvēkiem lika ārkārtīgi ātri un pamatīgi uzvilkties, lai nākošā, rāmā uzstāšanās posma laikā, griba dejot tik ātri nenoplaktu. Tā kā "We Have Band" var lepoties vien ar trīs izteikti spēcīgiem hitiem, un vairākām vienlīdzīga stipruma/vārguma melodijām, pēc jau pieminētās "Divisive" sekoja jau pieminētais atslābums. Taču arī koncerta vidusdaļa bija interesanta, muzikāli krāsaina. Lai gan, skatoties vakara indi-elektroniķu videoklipus, sirds dziļumos daudziem slēpās cerība, ka arī uz skatuves būs kāda performance, angļi tomēr izvēlējas palikt konservatīvi.
Otrā uzstāšanās daļa, kas liekama kopā ar "We want more!" pēcsauciena atgriešanos, sākās, kad publika atdzīvojās ar otru lielo "WHB" dziesmu "Oh!". Pēc tās jaunais singls "Love What you Doing?", un nobeigumā arī trešais supersingls "You came out". Izskaņā, kad mākslinieki jau bija pametuši skatuvi, sajūtas bija tikpat nekonkrētas kā pirms koncerta. Viss bija beidzies, "We Have Band" nospēlējuši visu, ko vien var nospēlēt, bet publikā vēl valdīja apjukums. Vai tas bija viss? Jo, acīmredzot, ļoti daudzi no apmeklētājiem bija gatavi vēl vismaz vienas stundas raundam ar grupu, tomēr, par nelaimi, tās tiešām izrādījās beigas.
Tie, kuriem patīk "Chrystal Castles", "Metronomy" vai "Fischerspooner", laikam nekad neviltos "WHB" uznācienā. Un tas pat būtu pilnīgi nepamatoti. Elektroniķiem tikai 2010. gadā iznāca, tiesa, ne pārāk slavēts debijas albums, tomēr tie pāris deju grāvēji vien norāda uz daudzsološu turpinājumu. Kad mēs viņu redzēsim nākošreiz, ar jauniem ieročiem, ballīte būs līdz galam. Un, vēlams, akustiskākā vietā.
Foto: Ingus Bajārs
