„Klausoties Santas Ratnieces „Saline" koncertā, sajūta bija teju sirreāla. Šķita - esam iemesti dabas stihiju pašā epicentrā, nonākuši pirmelementu varā... Rīgas Sv. Jāņa baznīcas mūros, kur tobrīd dziedāja Latvijas Radio koris, šalca sausi vēji, dvesa karsts tuksnesis, guldza ūdens...", tā CD anotācijā raksta Ināra Jakubone. Savukārt diriģents Sigvards Kļava, kurš pirmais aicināja Santu Ratnieci komponēt korim, tamlīdzīgu izjūtu ģenēzi skaidro šādi: „Viņa raksta citādāk - tas ir neatkārtojams, unikāls rokraksts. Nošu līnijās bieži vien fiksētas skaņas, kuras neiespējami ietilpināt tradicionālajā temperācijas sistēmā. Neskatoties uz to, ka pieraksts ir ļoti sarežģīts, viņa mūziku neraksta jelkādu tehnisku triku vārdā, necenšas skaņdarbu izfantazēt vai uzkonstruēt. Viņa skaņās pauž ideju. Rada gleznu. Komponē Pasaules skaņu. Šī mūzika ir tik ēteriska, tik noslēpumaina - kaut kur pusceļā starp dziedātāja ķermeni un viņa garu."
Latvijas Radio koris nav vienīgais, kas vēlējies dziedāt Santas Ratnieces mūziku. CD „Saline" iekļautā, ainu mednieku lūgšanu iedvesmotā „horo horo hata hata" tapa pēc Nīderlandes kamerkora aicinājuma, vēl jaušamāk nosverot komponistes interesi balss piedāvāto izteiksmes iespēju pusē. Tomēr pirmo starptautisko atpazīstamību Santai Ratniecei nodrošināja instrumentāli opusi – 2004.gada „sens nacre (perlamutra izjūta)" deviņiem instrumentiem ieguva pirmo vietu UNESCO Starptautiskajā Komponistu Rostruma jauno komponistu kategorijā, gadu iepriekš „Petunia" flautai, klarnetei, vijolei, čellam un sitaminstrumentiem uzvarēja jauno komponistu konkursā Tallinā.
Pati komponiste par sava pirmā autordiska programmu teic: „Latvijas Radio kora balsis mūs aizvedīs ilgajā ceļā no pasaulē zemākā sālsezera - Nāves jūras Izraēlā (415 m zem jūras līmeņa) - uz augstāko - Namco ezeru Tibetā (4718 m virs jūras līmeņa). Šis ceļš skaņās ejams cauri četriem skaņdarbiem, - sākot ar „Saline", cauri „Sirds bezdelīgām" un „horo horo hata hata", līdz pat „Ču dal (Kluss ūdens)". Brīžiem ceļš kājāmgājējam top par grūtu, tad jāpaceļas gaisā kā putnam. Un skatam paveras zeme no putna lidojuma, tās tuksneši, tundras, kalni un ielejas.
Vai ar skaņām var radīt ko klusāku par klusumu? Vai izkausēt sāli? Kad ceļojums izskanējis, paliek tikai skaņdarba dvēsele, tās nedaudzās taktis, kas paliek atmiņā. Gan „Saline", gan „Ču dal" dvēsele ir viena un tā pati. Varbūt tāpēc, ka abi ezeri – Nāves jūra un Namco - atrodas tuvu uz vienas un tās pašas 31° Ziemeļu paralēles."
Disku izdevis Latvijas Mūzikas informācijas centrs un tas pieejams mūzikas ierakstu veikalos.
