Šobrīd Latvijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klasē galvenokārt studē daiļā dzimuma pārstāves. Divas no tām - Laura Gustovska un Ieva Klingenberga savus jaunākos skaņdarbus festivālā Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2011 klausītāju vērtējumam piedāvās elektroakustiskās mūzikas koncertā "Montage–Demontage". Sievietes-komponistes mūzika klausītāja uztverē nereti paliek kā liriska un kaislīga pieskaršanās mūzikas pasaulei, kuras pamatā bieži vien ir dzejas rindas vai dziļi personisks pārdzīvojums kā visaptveroša domu un sajūtu pasaule skaņu toņkārtās. Emocionāla un jutekliska. Tāda tā plaši pasaulē izskanējusi Santas Ratnieces skaņdarbos "Glittering Promenade" ar pirmatskaņojumu Berlīnes Filhafmonijā un Alveoles Radio France Parīzē.
Briedums un nosvērtība strāvo Selgas Mences un Maijas Einfeldes kora un kamermūzikas partitūrās. Maija Einfelde, ar uzvaru starptautiskajā Barlova kompozīcijas konkursā ASV, kļūst par vienu no pasaulē pazīstamākajiem Latvijas komponistiem. "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2011" aicina uz Einfeldes Alta koncerta pirmatskaņojumu..
Selgas Mences kora dziesmas skanējušas Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Norvēģijā un Latvijā, ASV un Kanādā. Ar komponistes skaņdarbiem Latvijas kori guvuši uzvaras starptautiskos konkursos. Šogad festivālā "Latvijas jaunās mūzikas dienas 2011" gaidāms Selgas Mences kameropusa "Maldugunis" flautai un klavierēm pirmatskaņojums.
"Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2011" iepazīstina ar vairākām mūsdienu komponistēm un viņu skaņdarbiem. Koncertos dzirdēsim Marinas Gribinčikas "Idea Fix", Indras Rišes "Sprīdi virs zemes", Solveigas Selgas-Timperes un Annas Veismanes "Pastkartes Gundarim Ponem", Anitras Tumševicas "L'air et la lumiere", Santas Bušs "Transparen T" un Anitas Miezes "Ante Lucem".
Pirmo reizi komponistu savienības pastāvēšanas vēsturē tās priekšsēdētāja ir sieviete- komponiste - Gundega Šmite. Gundega ir arī festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2011" mākslinieciskā vadītāja un direktore. Komponiste studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Pētera Plakida, sekojot dzīvesbiedram Imantam Mežaraupam, viņa aizceļo uz Ameriku, lai atkal atgrieztos mājās un par skaņdarbiem "Atgriešanās" un "Atnākot" saņemtu Pasaules Brīvo Latviešu Gada balvu mūzikā. Gundega Šmite savā mūzikā daudzveidīgi un emocionāli atklāj jaunās mūzikas krāsas. Opusā "Herbst" autore skaņās ietērpj Rainera Marijas Rilkes dzejoli. Piecu dziesmu ciklā "Tierra De Luz, Cielo De Tierra" (Gaismas zeme, zemes debesis) viņa iedvesmojas no 20. gadsimta sākuma spāņu dzejnieka, pianista un komponista Frederiko Garsijas Lorkas dzejas, kas rakstīta pantos ar atkārtotu piedziedājumu. Skaņdarbā izmantoti arī franču dzejnieku Pola Verlēna un Pola Eliāra teksti. Tie ir darbi, kuru eksistences pamats slēpjas meditācijā, vērojuma krāsās, sapņos un vārdu atspulgos, iezīmējot meklējumus mūzikā kā bezgalīgu izziņas ceļu balss un instrumentālajā partitūrā. Opusa "Klusums ir skaņa, kad dvēsele aizlido" nosaukums atvasināts no Noras Ikstenas prozas tekstiem. Pirms vairākiem gadiem opuss skanējis Jaunās mūzikas festivālā "Arēna". Komponistes Gundegas Šmites vārds saistīts arī ar principiālām pārmaiņām festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" organizācijā un koncepcijā.
Vairāk informācijas par "Latvijas Jaunās mūzikas dienām 2011"
www.komponisti.lv/ljmd
Foto: Gundega Šmite, autore A.Zeltiņa
