Iecienītāko mīlestības dziesmu trijniekā ierindojās arī „Prāta vētra" ar „Spogulīt, spogulīt" (autori R. Kaupers, K. Roga, M. Mihelsons, G. Mauševics, A. Hofmanis), un, kas pārsteidzoši, arī savulaik populārās grupas „Čikāgas piecīši" dziesma „Mūsu mīlestība" (autori A.Legzdiņš, A.Birkens), kas ar romantiku asociējas vecāka gadagājuma iedzīvotājiem.
A.Mielava dziesmu par sev tuvāko un romantiskāko atzina Zemgales iedzīvotāji – laikraksta „Zemgales Ziņas" portālā www.zz.lv par to nobalsoja 22% cilvēku. „Ventas Balss" portālā par dziesmu „Tu saviļņoji mani" balsoja 14% aptaujas dalībnieku, ierindojot to trešajā vietā pēc „Prāta vētras" „Spogulīt, spogulīt" (18 %) un Zanes Dombrovskas „Ja tu man esi" (autori Z.Liepiņš, A.Manfelde) (16%).
Laikraksta „Rēzeknes Vēstis" lasītāji priekšroku deva grupas „Čikāgas piecīši" dziesmai (29% balsu), „Tu saviļņoji mani" atstājot otrajā vietā (27% balsu). Bet vissīvākā cīņa notika vidzemnieku balsojumā. Laikraksta „Liesma" portāla lasītāji A. Mielava un „Čikāgas piecīšu" dziesmas atzina par vienlīdz populārām un atdeva tām vienādu skaitu – 22% balsu.
Mīlas dziesmas kā jūtu izpausmes veids bijušas populāras gandrīz visās kultūrās. Antīkajā pasaulē gandrīz visa lirika tika izdziedāta. Pirmās rakstītās mīlas dziesmas tiek saistītas ar Seno Ēģipti un Divupi. Senajā Romā mīlas dziesmas vairāk saistītas ar erotiku. Savukārt attiecībā uz moderno mīlas romanci, tiek uzskatīts, ka to ieviesuši viduslaiku klejojošie dziesminieki - trubadūri -, kuri mīlas dziesmas dziedāja viduslaikiem raksturīgo mūzikas instrumentu psaltērijas, monohorda, ģitāras, lautas pavadījumā. (Informācija no www.soundexp.com.)
Romantiskās dziesmas ir īpaši liriskas, ar palēninātu tempu, piemērotas lēnai dejai. Tās izvēlas atskaņot gan kāzās pirmajam valsim, gan baudot romantiskas vakariņas. Romantiskās mūzikas lielo ietekmi uz cilvēku sajūtām plaši izmanto arī biznesā, atskaņojot to radio, televīzijā, kafejnīcās, restorānos, viesnīcās un veikalos, lai radītu atbilstošu atmosfēru.
Lai atspoguļotu mūzikas nozīmi dažādās uzņēmējdarbības jomās, mūzikas industrijas pārstāvji ir izveidojuši informatīvu mājas lapu www.muzikabiznesam.lv. Mājas lapā vienkopus ir publiskoti dažādi fakti, skaidrojumi un pētījumu rezultāti par veiksmīgas mūzikas izvēli un izmantošanu dažādās uzņēmējdarbības jomās: kafejnīcās, viesnīcās, veikalos, deju klubos, sporta klubos, izstādēs un gadatirgos, koncertos, sporta pasākumos, klientu apkalpošanas vietās, skaistumkopšanas salonos, birojos un darba vietās.
Mūzikas izmantošana ir viens no vienkāršākajiem un salīdzinoši lētākajiem mārketinga veidiem, jo bez lielām investīcijām ļauj radīt atbilstošu atmosfēru gan kafejnīcā un veikalā, gan sporta klubā un skaistumkopšanas salonā. Īpaši liela nozīme mūzikai ir svētku laikā, piemēram, Ziemassvētku un Līgo dziesmas jau sen ir viens no galvenajiem šo svētku īpašā noskaņojumu veidotājiem.
***
Biedrība "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) ir organizācija, kurā izpildītāji un fonogrammu producenti ir apvienojušies, lai kolektīvi administrētu savas tiesības – vienotos ar fonogrammu izmantotājiem par maksājamo atlīdzību, iekasētu, sadalītu un izmaksātu to tiesību īpašniekiem. LaIPA ir starptautiski atzīta organizācija, kas vienīgā Latvijā administrē pašmāju un ārzemju izpildītāju un producentu tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par izmantoto mūziku.
Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus nolūkā realizēt autoru mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu, veidojot efektīvu sadarbību starp autoriem un darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autordarbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību. AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā četru tūkstošu Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru mantiskās tiesības.
Publicitātes foto, Ainars Mielavs
