Šis goda nosaukums ļauj maestro Šišonam aiz sava vārda lietot iniciāļus ARAM, līdzās iniciāļiem LRAM (Karaliskās Mūzikas akadēmijas licenciāts) un GRSM (Karalisko mūzikas skolu absolvents).
Karels Marks Šišons studēja Karaliskajā Mūzikas akadēmijā no 1988. līdz 1992. gadam.
Savukārt jau šo piektdien, 18. februārī plkst. 19.00 Lielajā Ģildē LNSO un Karels Marks Šišons ielūdz uz koncertu "Pasaules klasikas pērles", kurā kā solisti būs dzirdami jaunie un talantīgie LNSO pūtēji - Egils Upatnieks (oboja), Guntis Kuzma (klarnete), Jānis Semjonovs (fagots), Artūrs Šults (mežrags).
Programma:
Volfgangs Amadejs Mocarts Uvertīra operai „Bēgšana no seraja"
Volfgangs Amadejs Mocarts Sinfonia Concertante pūtējiem Mibemol mažorā
Pēteris Čaikovskis Ceturtā simfonija fa minorā
Pētera Čaikovska Piektās un Sestās simfonijas Karela Marka Šišona interpretācijā jau kļuvušas par neaizmirstamiem Rīgas mūzikas dzīves notikumiem. Šajā sezonā viņš turpina šo ciklu ar Ceturtās simfonijas lasījumu, kas sola tādu pašu svaigumu, kaisli un jaunatklājumus, kā iepriekšējās reizēs. Šajā koncertā Čaikovski papildinās iespēja dzirdēt Mocarta Sinfonia Contertante pūtējiem jauno un talantīgo LNSO pūtēju izpildījumā.
Egils Upatnieks mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu Viļņa Pelnēna obojas klasē (2005) un maģistra grādu Normunda Šnē obojas klasē (2010). 2004. gadā mācījies Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie profesora Rainera Hervēga. Meistarklasēs papildinājies pie Lāslo Hadadi, Gintera Pasina, Kristiāna Vetcela un Ingo Goricka. 2005. gadā Upatnieks ieguva pirmo vieta Jurjānu Andreja Starptautiskajā koka pūšaminstrumenti konkursā Rīgā. Egila Upanieka mūziķa pieredze sākās 2000. gadā Latvijas Nacionālās operas orķestrī, vēlāk sekoja darbs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Rīgas Festivāla orķestra un kamerorķestra „Rīgas kamermūziķi" programmās. Upatnieks piedalījies arī kamerorķestra Kremerata Baltica projektos, tai skaitā turnejās Igaunijā, Vācijā, Austrijā un Turcijā. Kopš 2006. gada viņš ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga pirmā oboja, bet kopš 2009. gada – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistara vietnieks.
Guntis Kuzma absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmiju prof. Sigurda Circeņa klasi. Profesionālās iemaņas papildinājis meistarklasēs pie Eduarda Brunnera, Bruno Di Džirolamo, kā arī semestri mācījies Stokholmas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā pie prof. Šela - Inges Stīvensona. Vairāku starptautisku konkursu 1. vietas laureāts (Starptautiskās Klarnetistu biedrības jauno izpildītāju konkursā / 2003., Soltleiksitija, ASV; Starptautiskās Klarnetistu biedrības vidusskolnieku konkursā / 2001., ierakstu konkurss; E. Medņa starptautiskā klarnetistu konkursā "Jaunais klarnetists" / 2001., Latvija). Mūziķa repertuārā lielāko daļu aizņem laikmetīgā mūzika, viņš muzicē gan solo, gan dažādos kameransambļos un orķestros, apguvis arī diriģēšanu pie Andra Vecumnieka. Guntis Kuzma spēlējis orķestra „Rīgas kamermūziķi" sastāvā, kopš 2002. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis, kopš 2008. gada - LNSO klarnešu grupas koncertmeistars, kopš 2007. gada – kamerorķestra Sinfonietta Rīga klarnešu grupas koncertmeistars. 2005. gadā kā solists piedalījies Alvila Altmaņa Concertino klarnetei un stīgu orķestrim pirmatskaņojumā, pirmatskaņojis arī Mārītes Dombrovskas Koncertu klarnetei ar orķestri un vairākus Rolanda Kronlaka skaņdarbus.
Jānis Semjonovs mācījies klarnetes spēli Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie Ulda Plēpja, turpinājis mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Ģirta Pāžes, 2003. gadā nomainījis klarneti uz fagotu un mācījies profesora Andra Arnicāna fagota klasē. No 2006. līdz 2009. gadam studējis Berlīnes Mākslu augstskolā profesora Ekarta Hibnera klasē. Viņš ir Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un kopš 2009. gada septembra arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fagotu grupas koncertmeistars. Kopš 2008. gada strādā par pasniedzēju Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Spēlējis Rīgas Festivāla orķestrī, „Rīgas kamermūziķos", Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Liepājas simfoniskajā orķestrī, Jaunajā Rīgas kamerorķestrī, Eiropas jauniešu filharmoniskajā orķestrī, Vācu un skandināvu jauniešu simfoniskajā orķestrī, Baltijas jauniešu simfoniskajā orķestrī, kā arī kamerorķestros „Maskavas virtuozi" un „Konsonanse".
Artūrs Šults mācījies mežraga spēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šobrīd turpina studijas Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistratūrā. Papildinājies meistarklasēs pie profesoriem Kristiana Lamperta Vācijā, Kalervo Kulmala Somijā un Frīdisas Rē Verkes Norvēģijā. Piecas reizes izcīnījis godalgotas vietas Jura Jurjāna Starptautiskajā konkursā „Jaunais mežradznieks", tostarp trīs pirmās vietas (1997, 2006, 2010). Kā mūziķis uzstājies dažādu orķestru sastāvos: Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskajā orķestrī, Pūtēju orķestrī „Rīga", Liepājas simfoniskajā orķestrī, kamerorķestros „Konsonanse" un Concertante, Starptautiskajā jauniešu simfoniskajā orķestrī (Dānija), Rīgas Festivāla orķestrī u. c. Kopš 2006. gada Artūrs Šults ir kamerorķestra Sinfonietta Rīga mežragu grupas koncertmeistars, kopš 2009. gada – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mežragu grupas koncertmeistars.
Karels Marks Šišons, kuru laikraksts The New York Times nosaucis par ģeniālu diriģentu, tiek uzskatīts par vienu no jaunās paaudzes interesantākajiem diriģentiem, kurš spēj saviļņot klausītājus dažādās pasaules malās ar savu temperamentu, aizrautību un muzikalitāti.
2009. gada septembrī viņš uzsāk darbu kā jaunais LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. No 2006. līdz 2009. gada Šišons bija Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet no 2011. gada septembra būs Zārbrikenas Kaizerlauternes SWR Vācu radio filharmoniskā orķestra galvenais diriģents.
Paralēli darbam Zārbrikenā un Rīgā Šišons regulāri diriģē arī Vīnes Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Bavārijas Valsts operā Minhenē, Romas un Boloņas operteātros, Madrides Teatro Real un Valensijas Palau de les Arts. Diriģents ir sadarbojies ar Karalisko Concertgebouw orķestri, Berlīnes Radio simfonisko orķestri, Vīnes Radio simfonisko orķestri, Vīnes simfonisko orķestri, Anglijas kamerorķestri, RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Krievijas Nacionālo orķestri un Bāzeles kamerorķestri. Viņa diriģētās operas un koncerti klausāmi Vīnē, Berlīnē, Parīzē, Romā, Minhenē, Frankfurtē, Štutgartē, Madridē, Barselonā, Valensijā u. c.
2010. gada decembrī Šišons ar panākumiem debitēja pie Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra diriģenta pults. Aizstājot diriģentu Antonio Papano, Šišons nodiriģēja četrus abonementu koncertus, kas nekavējoties izpelnījās lielu publikas un kritikas atzinību.
Pagājušā gada martā diriģents ierakstīja pirmo disku Deutsche Grammophon apgādā – ieraksts ar RAI Nacionālo simfonisko orķestri iznāca 2010. gada septembrī.
Karels Marks Šišons dzimis 1971. gadā Londonā un dzīvojis Gibraltārā. Viņš studējis Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā un bijis Džuzepes Sinopoli un Valērija Gergijeva asistents. Kopš 2003. gada Šišons ir Anglijas kamerorķestra pastāvīgais viesdiriģents. 2004. gadā Vīnes filharmoniskais orķestris viņu uzaicināja diriģēt koncertus viņu Zalcburgas „Starptautiskajā orķestra institūtā", kur viņš ar panākumiem atgriezās arī 2005. un 2006. gadā.
Karels Marks Šišons bieži viesojas pie pasaules vadošo orķestru diriģenta pults, uzstājoties tādās vietās kā Vīnes Musikverein, Vīnes koncertnams, Londonas Karaliskā festivālu zāle, Parīzes Elizejas lauku teātris, Berlīnes filharmonija, Minhenes filharmonija, Hamburgas Laeiszhalle, Frankfurtes Vecā opera, Maskavas konservatorijas Lielā zāle, Madrides Nacionālā mūzikas auditorija un Seulas mākslas centrs Dienvidkorejā.
