„Tik ilga grupas pastāvēšana pati par sevi ir sasniegums, jo sākotnēji grupa tika izveidota kā joks. Tolaik populāro grupu „Zodiaks" un „Jauns mēness" mūziķi bija noguruši no dziesmām par brīvību un smagnējām tēmām. Grupām „Zodiaks" un „Jauns Mēness" bija augstas mākslinieciskas pretenzijas. Mēs gribējām radīt vieglāku mūziku - tādu, kas vairāk atbilstu mūsu būtībai un tā mirkļa izjūtām. Līdzīgi rīkojušies arī citu pazīstamu grupu mākslinieki, piemēram, „Prāta Vētras" mūziķi, kas izveidoja grupu „Reigani", - saka Guntars Račs.
- Grupa tika izveidota kā joks, tomēr jūs vienmēr radāt atturīgu, inteliģentu mākslinieku iespaidu...
- Es nezinu... Vai tiešām tā ir? Iespējams, ka jums taisnība, bet tas nav apzināti tā veidots, mēs neesam centušies savu imidžu kā īpaši veidot . Mūsu vizuālais tēls mainās. Mēs izpildām savas dziesmas. Mēs vienkārši tādi esam ...
- Kur jums labāk patīk uzstāties – lielpilsētā lielas auditorijas priekšā vai nelielā lauku kultūras namā?
- Laukos sajūta ir siltāka. Cilvēki vienmēr sirsnīgi, priecājas, ka mākslinieki atraduši iespēju atbraukt. Šādos koncertos mēs paši emocionāli kļūstam bagātāki un satiekam cilvēkus, kurus, iespējams, citādi nekad nebūtu sastapuši.
- Uz „Marta kaķu balli" Jaunpilī brauks ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī grupas atbalstītāji no Rīgas un citām Latvijas malām...
- Prieks to dzirdēt, mēs centīsimies parādīt visu labāko. Mēs neprotam izlikties un darīt to, ko negribam. Visi esam labā formā un ar nepacietību gaidām tikšanos ar publiku. Nav nozīmes, cik pasākumā ieradīsies cilvēku, mēs vienalga spēlēsim. Pirms daudziem gadiem Dobelē mums ar Zigfrīdu (Zigfrīds Muktupāvels – red.) bija paredzēts koncerts, uz kuru organizatora kļūdas dēļ ieradās tikai 14 cilvēki. Mēs tomēr šiem četrpadsmit cilvēkiem sniedzām neaizmirstamu koncertu.
- Tas ir jūsu kurzemnieka rakstura dēļ?
- Man šķiet, ka kurzemnieki ir pamatīgāki, mierīgāki un nosvērtāki par citu novadu cilvēkiem. Ja ko dara, tad dara to apzināti, nevis impulsīvi. Ja ko izlemj, tad dara līdz galam.
- Esmu dzirdējis sakām, ka kurzemnieki esot tie karstasinīgākie...
- Nē, es tā nedomāju. Cik pazīstu kurzemniekus, tad tā nav. Vairākums man pazīstamo kurzemnieku ir mūziķi. Viņi, tāpat kā es, labāk mazāk runā, bet vairāk dara - labāk kāpj uz skatuves un dzied.
- Vai jums vēl kādas atmiņas ir saistītas ar Dobeles pusi?
- Jā, esmu ārstējies Tērvetes sanatorijā. Kaut arī sanatorijā nebija viss nepieciešamais aprīkojums, lai ārstētu manas tā laika veselības problēmas, es smēlos veselību lieliskajā Tērvetes dabā. Ārstējos, apkampjoties ar kokiem un skrienot mežā. Atmiņā palikušas arī dubultās porcijas, ar kurām mani lutināja vietējie pavāri – laikam bija mani atpazinuši. Pateicībā par tērvetiešu labo attieksmi mēs vēlāk sniedzām koncertu.
- Vai jūs atzīmējat Sieviešu dienu?
- Cilvēki, kas mani sastop astotajā martā ar ziediem rokās, nodomā, ka svinu Starptautisko sieviešu dienu, bet man šī diena ir svinama neatkarīgi no oficiāliem svētkiem. Manai kundzei – Sintijai astotajā martā ir dzimšanas diena. Viens gan ir mīnuss - šajā dienā vienmēr ziedi ir dārgāki nekā citās dienās...
- Kādi ir jūsu mīļākie ziedi, kurus vēlētos saņemt grupas 20 gadu jubilejā?
- Savulaik mani mīļākie ziedi bija gerberas, bet es priecāšos par visiem ziediem. Man patīk maijpuķītes. Bet pūpolu ziedi būtu tiešām super.
