Festivāla koncertā Veltījums Listam pianistes Beatas Biliņskas izpildījumā skanēs Ferenca Lista Pirmais koncerts klavierēm ar orķestri, ko pats komponists pie klavierēm pirmatskaņoja 1855.gadā. Pie diriģenta pults toreiz stājās Hektors Berliozs. Programmā arī Ferenca Lista Otrais koncerts klavierēm ar orķestri, kā arī pianistam izteikti sarežģītais un virtuozais Lista skaņdarbs Nāves deja.
Beata Biliņska (Beata Bilinska / 1972) dzimusi Krakovā, 1996.gadā ar izcilību absolvējusi Karola Šimanovska Katovices Mūzikas akadēmijas profesora Andžeja Jasiņska klavierspēles klasi. Pēc studiju beigšanas Biliņska pievienojas akadēmijas mācībspēkiem, sešus gadus nostrādā par profesora Jasiņska asistenti un vēlāk kļūst par asociēto profesori. Beata Biliņska papildinājusi prasmes Berlīnes Mākslu universitātē pie profesora Klausa Helviga, kā arī ievērojamo pianistu Lī Kum Sina un Džona Perija meistarklasēs. Viņas padomdevēju skaitā ir ģeniālais poļu pianists Kristjans Cimermans, pats savulaik Jasiņska audzēknis.
Beata Biliņska koncertējusi Eiropas valstīs, Argentīnā, ASV, Japānā, uzstājusies prestižos festivālos Polijā un ārpus tās. Saņēmusi vairākas stipendijas un apbalvojumus, to skaitā Polijas Kultūras un mākslas ministrijas un Šopēna biedrības stipendijas, kā arī Silēzijas vojevodistes maršala apbalvojumu. 2003.gadā pianiste debitēja Ņujokas Kārnegi centra Īzaka Sterna zālē. 2005.gada decembrī Beata Biliņska spēlēja solo Kšištofa Penderecka klavierkoncertā Augšāmcelšanās autora vadībā. 2007.gadā skaņu ierakstu nams DUX laida klajā opusa ieskaņojumu, kas ieguva MIDEM klasiskās mūzikas gada balvu 2008. Vēl Beata Biliņska ieskaņojusi Sergeja Rahmaņinova, Frederika Šopēna un Ludviga van Bēthovena klavierdarbus, poļu komponistu mūziku vijolei un klavierēm, kā arī Aleksandra Tansmana kamerdarbus.
Aleksandra Sviguta (Aleksandra Swigut / 1992) dzimusi Novi Sončā, mūziku sākusi mācīties sešu gadu vecumā, absolvējusi Pjotra Palečnija klavierspēles klasi Karola Šimanovska mūzikas skolā Varšavā. Guvusi godalgotas vietas starptautiskos konkursos Kalgari, Krakovā, Etlingenē, Enshedē, kā arī III vietu nacionālajā Šopēna konkursā Varšavā. No 2006.līdz 2009.gadam piedalījusies pianistu meistarklasēs Šopēna festivālā Dušniki Zdrojā. Aleksandra Sviguta uzstājusies Polijas pilsētās, Kanādā, Ukrainā un Vācijā, kā arī piedalījusies festivālos Dušņiki Zdrojā, Jagaiļa Krakovas universitātē, Lodzas filharmonijā un Katovices Mūzikas akadēmijā.
Kopš 2003.gada Aleksandra iekļauta īpaši talantīgo jauniešu atbalsta programmā, kuru pārrauga Nacionālais bērnu fonds. Pianiste saņēmusi Kultūras ministrijas stipendiju un Mazpolijas fonda Sapere Auso stipendiju. 2010.gadā viņa saņēmusi Francišeka Vibrančika radošo stipendiju līdz ar ielūgumu uzstāties kā solistei kopā ar orķestri Sinfonia Varsovia. Aleksandra Sviguta spēlējusi solo arī ar Lodzas filharmonijas orķestri, Poļesjes operas un filharmonisko orķestri, Friderika Šopēna mūzikas universitātes simfonisko orķestri, AUKSO kamerorķestri, Bēthovena akadēmijas orķestri.
Tadeušs Voicehovskis (Tadeusz Wojciechowski / 1952) Latvijā ievērību un atzinību guvis gan Latvijas Nacionālās operas izrādēs, gan Starptautiskajā Pianisma zvaigžņu festivālā, gan diriģējot simfoniskās mūzikas koncertus. Maestro dzimis Varšavā, absolvējis Varšavas Mūzikas akadēmiju čella spēles un diriģēšanas specialitātē. Studiju laikā un īsi pēc tam abās šajās jomās guvis godalgotas vietas starptautiskos konkursos. 70.gadu beigās Voicehovskis sāk darbu Varšavas Nacionālajā operā, 90.gadu vidū atgriežas tur kā īslaicīgs šī teātra direktors, līdz pat šodienai vada operu un baletu izrādes. No 1982.līdz 1996.gadam ir Dānijas Karaliskās akadēmijas orķestra galvenais diriģents. Voicehovskis viesojies tādos ievērojamos namos kā Ņujorkas Metropolitēna opera, Venēcijas La Fenice, Dženovas Teatro Carlo Felice, Stokholmas Karaliskā opera un Oslo Karaliskā opera. 90.gadu vidū bijis Polijas Radio orķestra un kora mākslinieciskais vadītājs līdz šo kolektīvu darbības slēgšanai. No 1998.līdz 2004.gadam vadījis Laņcutas mūzikas festivālu un Žešovas filharmoniju, trīs gadus bijis Lodzas filharmonijas mākslinieciskais vadītājs. Sadarbojas ar lielākajiem Polijas orķestriem un Minhenes Theater am Gearner Platz.
Tadeušs Voicehovskis koncertējis vairumā Eiropas valstu, ASV, Japānā, Kolumbijā, Meksikā, Turcijā; veicis neskaitāmus ierakstus gan Polijas, gan Dānijas Radio. 2007.gadā maestro saņēma Polijas Kultūras ministrijas un Nacionālā mantojuma fonda sudraba medaļu Par ieguldījumu kultūrā Gloria Artis. Kopš 2009.gada septembra Voicehovskis ir Polijas jauno talantu orķestra Sinfonia Iuventus mākslinieciskais vadītājs.
Biļetes uz XIX Starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla koncertiem meklējamas Biļešu Paradīzes kasēs, savukārt informācija par festivālu, tā dalībniekiem, kā arī festivāla programma atrodama Liepājas Simfoniskā orķestra interneta mājas lapā www.lso.lv.
Publicitātes fofo, Beata Biliņska
