Grupa, kas sevi dēvē par vienīgo Irākas smagā metāla grupu (lai gan ir vismaz vēl viena - "Semi-Death", tagad arī trimdā Jordānijā), nonākusi neapskaužamā stāvoklī Turcijas un kurdu konflikta dēļ.
Tās jaunākais dalībnieks, 23 gadus vecais bundzinieks Marvans telefona sarunā ar ziņu aģentūras "Reuters" žurnālistu no Stambulas, kur viņš uzturas kopā ar pārējiem "Acrassicauda" dalībniekiem Firasu, Toniju un Faisali, atzinās, ka kopš Turcijas kampaņas pret kurdu dumpiniekiem sākuma Turcijā viņi vairs nav vēlami viesi, taču viņi nespēj atrast citu valsti, kas viņus būtu ar mieru uzņemt kā bēgļus.
"Pat ja mēs nokļūtu atpakaļ Bagdādē, ja mēs spētu sameklēt savas ģimenes, kur gan mēs mēģinātu?" uztraucās Marvans, kurš ir nelaimīgs, ka jāraizējas par politiku un personīgām problēmām, nevis jaunām dziesmām un koncertiem.
"Ja mēs tagad atgriezīsimies Bagdādē, mums nāksies vienkārši sēdēt mājās kā cietumniekiem, nevarēsim pat iziet nopirkt cigarešu paciņu," viņš turpināja. "(Bagdādē) es dzīvoju šiītu rajonā, bet es esmu sunnīts. Tur ir bandas, kas liedz mums vienkāršu izvēles brīvību."
"Acrassicauda", kas latīņu valodā nozīmē melno skorpionu paveidu, tika dibināta 2001.gadā, taču līdz ASV iebrukumam Irākā paspēja nospēlēt tikai trīs koncertus. Pēc tam viņiem izdevās nospēlēt vēl trīs koncertus, cīnoties ar milzīgiem drošības pasākumiem, niecīgo publiku, elektriskās strāvas trūkumu un netālajiem sprādzieniem.
Par grupas piedzīvojumiem un nedienām tapusi dokumentālā filma "Heavy Metal in Baghdad", kuru veidojuši kanādieši Endijs Morreti un Suroošs Alvi. Viņi vada kampaņu, lai atrastu grupai jaunas mājas un naudu. Ziedot naudu var interneta lapā "www.heavymetalinbaghdad.com". Šī ir jau otrā dokumentālā filma par grupu, pirmā tika izlaista un ir pieejama tikai internetā.
Filmā parādīts grupas koncerts 2005.gadā kādā Bagdādes viesnīcā, kā arī vardarbība, kuras laikā tika uzspridzināta grupas mēģinājuma telpa.
"Mums draudēja, sakot, ka mēs esam amerikanizējušies un spēlējam sātana mūziku un ka mūs nogalinās vienu pēc otra," filmā, kas pirmizrādi piedzīvoja Toronto kinofestivālā, stāsta Marvans. Uz ekrāniem filma iznāks 2008.gadā.
Basģitārists Firass atceras, ka Sadama Huseina laikā smago metālu spēlēt nebija vienkārši, tomēr tas nebija bīstami.
Kad grupa informēja varas institūcijas, ka vēlas rīkot koncertu, viņiem tika pateikts, ka to var darīt, tikai obligāti jāiekļauj repertuārā dziesma par Huseinu, ko viņi arī izdarīja.
Dziesmā "The Youth of Iraq" ("Irākas jaunatne") ir šādas rindas: "Following our leader Saddam Hussein, We'll make them fall, We'll drive them insane!" ("Sekojot mūzu līderim Sadamam Huseinam, mēs liksim viņiem krist, mēs novedīsim viņus līdz ārprātam!")
Pēc Huseina krišanas Firass gaidījis, ka dzīve uzlabosies, taču uzskata, ka tagad viss ir daudz sliktāk.
"Viņu novāca Ali Babu un atstāja 40 laupītājus... Tas ir sūdīgi, vecīt," viņš piebilst.
Marvans cer, ka grupa spēs nepazaudēt savu kaislību muzicēt, tomēr pēdējos četros gados pieredzētais ir atstājis savas pēdas.
Runājot par pēdējos mēnešos tapušajiem dziesmu tekstiem, viņš sacīja: "Tajos ir ļoti daudz savādu lietu, kas ir ļoti tumšas un kļūst skumjas, pilnas naida, dusmu un ļoti atšķiras no tā, ko es rakstīju, kad vēl dzīvoju Bagdādē. Pēdējo divu gadu laikā esmu novecojis par 20 gadiem."