Teātra Jaunā zālei ir industriālas vides aura, kuru greznu padara baroka stilā ieturētas lustras un dīvāni. Uzgaidāmajā telpā ir apskatāmas instalācijas, kuras tā vien kārojās iedarbināt. Klausītāji ieradās precīzi – tieši uz koncerta sākumu, kas tika atklāts ar dziesmu „Debesīs mani sauc", turpināts ar „Pavasars". Nepiespiesti, raiti un bez liekiem vārdiem, muzikāli ceļojot no 2008. gada „Maksimums" uz deviņdesmito gadu daiļrades dziesmas „Gumijas līme" un atpakaļ. Liriski akustiska atkāpe tika aizpildīta ar dziesmām „Ziedu valsis" un „Tu un es". Grupa klausītājus iepriecināja ar senām dziesmām, viena no tām „Vēl gaišāk".
Koncerta kulminācija, grupas un klātesošo radītajā mijiedarbībā, atklājās dziesmas „Jel!" emocionāli dinamiskajā izpildījumā. Skaļākās balsis publikā piederēja vīru spēcīgajām balssaitēm, bet dziesmas „Atjēdzies" radītais kliedziens bija dāmu izpildīts. Dziesmas laikā tika ieviesta pavasarīgi muzikālā atkāpe – svilpe, kuras radītie akcenti ļāva iekustināt gurnus līdzīgi Brazīlijas karnevāla dejotājiem. Galu galā visā zālē bija iekustinātas arī dejas, kuras azartiski tika turpinātas dziesmu „Elektra", „Cilvēks ar trepēm" laikā. Koncerta noslēgumā izskanēja priecīgā „Pienvedēja Piedzīvojumiem" tituldziesma.
Grupas publika pārsvarā bija jaunie pieaugušie, kuru visaktīvākais koncertu apmeklēšanas laiks varēja būt pirms pieciem vai septiņiem gadiem, kad katram dzima savs ar „Pienvedēju Piedzīvojumiem" mūziku saistīts stāsts. Kopā Pienvedēji nospēlēja ne mazāk kā 23 dziesmas, dodot iespēju katram sagaidīt savu hītu. Mainoties dzīves prioritātēm, grupas stabilāko klausītāju kodols labprātāk apmeklē vakara nevis nakts koncertus. Tika solīts, ka koncerti „pirms gulēšanas laika" tiks turpināti. Solījums patiesi tika turēts – grupa teātra zālē atgriezās jau nākamās dienas vakarā.
Foto autors Ivo Blūms
