Dziesminiece no „neofolk" tradīcijām bagātās Lietuvas, lietuviski, krieviski un angliski dziedot pašas spēlētu klavieru un viesmūziķu akustisku stīgu pavadījumā, pēdējos gados iemantojusi interesi un atzinību visdažādākajās Eiropas valstīs – no Krievijas līdz Lielbritānijai. Viņas otrais koncerts Rīgā notika „"Kamadenas" Mākslas telpā" – orientāli kičīgi iekārtotā pagrabiņā zem veģetārā restorāna Lāčplēša ielā. Apmēram 70 klausītāju uzņemtspējīgā koncertvieta gādāja par šādam „sēdošam" koncertam piemērotu personīga (it kā tuvāko draugu lokā notiekoša) koncerta atmosfēru.
Alinas dziesmas lielākoties ir rāmi (lai neteiktu – vienmuļi) plūstošas kā Zemgales upes, bez negaidītiem melodiskiem pavērsieniem un oriģinālām piedziedājumu formulām. Bet koncerts pierādīja - arī tie, kam, noklausoties Alinas Orlovas debijas albumu, viņa šķiet ne vairāk, ne mazāk kā gluži vienkārši vēl viena mūsdienu folkdziesmu autore, nevarēs noliegt – koncertā viņa ir vairāk nekā fascinējoša atskaņotājmāksliniece - minimālistiski trāpīga, emocionāli atvērta un spējīga piesaistīt tādus pašus mūziķus. Rīgas koncertā tie bija čellists un ģitārists, kas demonstrēja katrs sava instrumenta iespēju pārzināšanu plašā diapazonā – no spējas radīt noskaņu ar tikko jaušamiem pieskārieniem stīgām līdz teju akustiska „shoegaze" „ģitārsienai", Alinas vārdiem, vienā no viņas vistumšākajām kompozīcijām „Čia" („Šeit"), kas noslēdza programmas pamatdaļu, pirms pilnā zāle vairākkārt ar aplausiem aicināja muzicēt vēl.
Muzikāli spožais un emocionāli karstais vakars"" Kamadenas" Mākslas telpā" bija no tām uzstāšanās reizēm, kas rada pārliecību: cik vērtīgi būtu mākslinieces diskogrāfiju papildināt ar šādas uzstāšanās ierakstu!
Foto autors Ingus Bajārs
