16. aprīlī Lielajā ģildē Latvijas Radio kora un Liepājas simfoniskā orķestra priekšā stāsies Kaspars Putniņš, un šo faktiski var uzskatīt par pirmo reizi, kad mums būs iespēja novērtēt šo senās un laikmetīgās mūzikas atzīto interpretu romantisma diriģenta ampluā. Tikai orķestra sniegumā klausīsimies Volfganga Amadeja Mocarta t. s. "Lincas simfoniju", kas tapusi Austrijas pilsētā Lincā Mocarta laulības pirmajā gadā, kad gan mīlas, gan mūzikas, gan naudas lietas bija viļņa virsotnē. Vietējais grāfs padzirdējis, ka pilsētā caurbraucot viesosies populārais komponists, un pasūtinājis viņam simfoniju, kas tūlīt pat atskaņota. Kora un orķestra sniegumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa gandrīz pārpasaulīgi caurspīdīgo "Likteņdziesmu" ar Helderlina motīviem, Franča Šūberta ērģeliski svinīgo "Garu dziedājumu pār ūdeņiem" un divas izcili skaistas Roberta Šūmaņa partitūras – "Rekviēmu Minjonai" un "Naktsdziesmu". Visi šie opusi sen nav bijuši Latvijas mūzikas apritē, tāpēc vienlīdz intriģējoša ir gan Kaspara Putniņa iedziļināšanās romantisma viļņos, gan iespēja pavadīt vakaru harmoniskas un mazdzirdētas mūzikas gaisotnē.
21. aprīlī jeb Zaļajā ceturtdienā Latvijas ievērojamais baroka mūzikas speciālists Māris Kupčs aicina uz Klusajai nedēļai piemērotu un ļoti interesantu programmu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Skanēs Antonio Vivaldi motete Stabat Mater (stāsts par Kristus Mātes ciešanām, skatot Krustā sisto dēlu), pirmoreiz Latvijā dzirdēsim mazpazīstamā 18. gadsimta franču ērģelnieka un pedagoga Mišela Koreta Laudate Dominum (Kunga slavinājums) un, kas sevišķi interesanti, Māra Kupča lasījumā klausīsimies Volfganga Amadeja Mocarta mūziku – simfoniju Fa mažorā KV 43, ko talantīgais brīnumbērns Amadejs sacerēja vienpadsmit gadu vecumā. Solo šajā Zaļās ceturtdienas koncertā dziedās jaunā daudzsološā Maija Tutova, kuras skanīgo un lokano balsi iepazinām pērnvasar, kā arī publikas mīlulis – zeltsamtaini tembrētā kontrenora īpašnieks Sergejs Jēgers. Kopā ar Rīgas Doma zēnu kori muzicēs Lielajai mūzikas balvai 2010 nominētais Māra Kupča vadītais baroka orķestris Collegium musicum Rīga, kura dalībnieki spēlē vēsturiskos instrumentus un sevišķi rūpīgi pēta baroka un klasicisma perioda atskaņojuma tradīcijas.
22. aprīlī Rīgas Domā "Latvijas Koncerti" piedāvās meditatīvu, pārdomas rosinošu un pasaules kārtību apcerošu mūziku. Jaunu skaņdarbu Adoratio korim un orķestrim komponējis skanisku spēļu lielmeistars Juris Karlsons, kuram nepavisam nav svešas arī trauslas apceres, kas tiecas pieskarties zvaigžņotām debesīm. Juris Karlsons par jaundarbu saka: "Adorācijas ir simboliskas lūgšanas pie Kristus kapa, tās ilgst no Lielās Piektdienas līdz pat Lieldienu rītam. Skaņdarbā izmantoti sakrālie teksti, kuros izteikts lūgums Dievam uzklausīt un palīdzēt mūsu neziņā un bezspēcībā. Kompozīcija veidota kā meditācija ar vairākiem attīstības viļņiem. Centrālās kulminācijas pavērsienā dzirdama Dieva atbilde: "Kad mana tauta .. atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, .. es uzklausīšu .. un dziedināšu viņu zemi." Šie Svēto Rakstu vārdi ir tik aktuāli. Skaņdarba izskaņa ir cerības gaišumā. Kā Lieldienu rīts..." Arvo Perta Adam's Lament ir 2009. gadā komponēts darbs korim un stīginstrumentiem, to pasūtināja Stambula kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2010 un Tallina kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2011. Perts izmantojis tekstu, ko radījis Svētais Siluans no Atosa kalna (1866–1938), leģendārs pareizticīgo baznīcas pārstāvis, askēts, ko sauc par "visautentiskāko 20. gadsimta mūku". Tekstā ir runa par Ādama ciešanām pēc tam, kad tas padzīts no Paradīzes. Visubeidzot Gija Kančeli un viņa "23. psalms" sievietes balsij un kamerorķestrim – gaismas pilna un vienlaikus tirdoša, urdoša mūzika (tā lasām kādā tīmekļa atsauksmē). Tas ir slavenais psalms par zaļajām ganībām un ceļu pie skaidra ūdens Kančeli staigāšanu pa tumšo ieleju pastiprina ar teikumu no 9. psalma – "citas tautas ir nogrimušas bedrē, ko pašas rakušas". Šis skaņdarbs saturiski sasaucas ar Jura Karlsona opusu, kurā runāts par tautu, kas tiks dziedināta, ja atgriezīsies no ļaunajiem ceļiem.
Biļetes uz koncertiem iegādājamas „Biļešu paradīzes" kasēs un koncertu norises vietās.
Publicitātes foto, Sergejs Jēgers