Ja dosieties uz "Google Translate" aplikāciju un abos valodu lodziņos ierakstīsiet "German", tad teksts "pv zk pv pv zk pv zk kz zk pv pv pv zk pv zk zk pzk pzk pvzkpkzvpvzk kkkkkk bsch" noklausoties skanēs kā viegls beatbox piemērs. Šāda rakstīšana ir nepieklājīgi viegla, bet daudziem reizē neiespējami izpildāma dzīvajā. Tomēr Stanfords jeb Dub FX uzspļauj jebkādiem transleiteriem, ansambļiem vai mēles mežģu barjerām. Jau pāris gadus klejojošie "You Tube" video un viņa paša sniegtie paskaidrojumi "kas un kā" parāda daudz vairāk nekā kāda stāstītais. Vēl pie tam Dub FX visu rada uz vietas – uz ielas vai skatuves, un tas skan vairāk nekā iespaidīgi.
Par to, cik iespaidīgi 8.aprīlī likās viņa iesildītāji "Per", zinātnieki vēl strīdas. Jāteic vien tas, ka iesākums ar tīro bītboksu bija labāks nekā vidus ar jaunām dziesmām un rimeikiem (no "Lupe Fiasco", "Black Eyed Peas", "Kings of Leon" un "Real 2 Real") un beigas ar viņu pašu topu skaņdarbiem ("Līdzsvarā" un "Bum"). Tomēr ikreiz kaut kas nogāja greizi. Iespējams, vainojams uztraukums, uzstājoties pirms pārāk augstas latiņas, varbūt vēl nepietiekošā profesionalitāte, vecums, vai arī jaunais dalībnieks Arturas Burke nav iejuties līdz galam. Tomēr visplašākās vecuma amplitūdas pūlis ir sanācis un sastūmies kopā vai ieņēmis vietu rindā pie kāda šķidruma. Uzdevums izpildīts.
Dub FX jau kādu laiku uz skatuves nav viens. Viņu pavada dzīvesbiedrene Flower Fairy (Shoshana Sadia), kuru varētu uzskatīt par M.I.A. un "Die Antwoord" dalībnieces Jolandi sakrustojumu. Viņa mūziķim sekojusi jau ilgu laiku, nodarbojoties ar ierakstu pārdošanu un klausītāju/garāmgājēju sildīšanu, kā arī ierakstījusi vairākas dziesmas kopā ar Stanfordu. Piektdien Flower Fairy atkal ir uz skatuves, lai kratītos un dziedātu līdzi Dub FX, un pie reizes izpildītu pa vienai divām solo dziesmām. Tiesa, par viņas eksistenci domas dalās. Vieni saka, priekš kam viņa uz skatuves vispār ir vajadzīga, citi atkal saka, ka tā balss ir neizturama, bet pozitīvie noraida jelkādu viņas traucējumu priekšnesumam – tas esot tikai bonuss. Tomēr Stanfordam "Flower Fairy" ir viennozīmīgi vajadzīga, gan kā pavadošais vokāls, gan arī kā psiholoģisks atbalsts.
Dub FX ritmi, baslīnijas un efekti mainās atkarībā no dziesmas, stila un pašsajūtas. Viņam nepietiek arī ar parastajām pedāļu rindām, tāpēc pa rokai nolikts arī beat sampleris, lai priekšnesumu radītu vēl trokšņaināku, cilpojošāku un murdošāku. Un, ja dubstepa vai drum and bass ritmika, temps un skaļums ir kaifīgs jau pie noklusējuma funkcijas, tad telpiskā triecienbasa līnija dod pa biksēm. Burtiski. Labais apskaņojums sūcas cauri cilvēkiem pietiekoši; lai staras drebētu un, ja esi vēl tuvāk, arī krūšukurvis.
Sākot ar populārajiem gabaliem, turpinot ar Flower Daisy mazo solo atkāpi, nobeigumā ar kačājošu vismaz divdesmit piecu minūšu diseni līdz atsaukšanai atpakaļ, kur, jau krietni noslīpētāks kā pirms diviem gadiem, izskan popgabals "Ghost Busters". Kāds sauc "Atkārtot!", kāds "Vīvantmo", kāds "Mīļāko!", bet sauc visi. Kā nekā, Dub FX nobliezis gandrīz visu, ko var nobliezt. To the Force!
Prožektori "pidžina", Dub FX paceļ dūri un "I never made it" sāk lobēt lielisku koncertu. "It's times like this i need to lose my inhibitions/Raise my fist and forget about decisions..." Tālāk ar "mīlas dziesmām" "Love Someone" un "Soothe Your Pain", tām pa vidu "Run". Pēc tam dubstepa monstrs "Step on my Trip" un visbeidzot apreibinošais lauzējs "Flow". Pēc pēdējās dziesmas seko augstāk pieminētā disene, kur, vairs jau ne ritmiski dziedot, bet nereti burtiski izkliedzot tekstu, Stanfords izspiež sulu no klausītājiem. Un no tās sulas ceļas baigais troksnis, svilpšana un ūjināšana.
Dub FX ceļu vēl nesen ir gājis kāds padzīvojis klaidonis vārdā "Seasick Steve" jeb Steven Gene Wold. Viņš, tāpat kā Stanfords, klejoja un spēlēja, tikai blūzu. Tomēr jau pēdējo piecgadi ģitārists ir vēlams dažādos vidēja lieluma roka festivālos. Dub FX noteikti ies tālāk, un, pavisam drīz kā tāds virtuves kombains samals lielo festivālu publiku. Šobrīd viņa jūlija un augusta koncertu kalendārs ir patukšs. Bet tas pilnīgi noteikti varētu mainīties. Labas lietas apkārt nemētājas, un, paredzams, drīz vien superfestivāli viens pēc otra mēģinās Stanfordu novervēt. Tad jau viss atkarīgs no viņa filozofijas – piekritīs vai nepiekritīs. Bet Latvijas publikai šobrīd vairs nav svarīgi, samalta un samīcīta, tā, cerams, laimīgi tikusi mājās.
Foto autors Vladislavs Punculs
