Amerikāņu mākslas roka blice "TV on the Radio" 11.aprīlī izdeva savu jauno ierakstu "Nine Types of Light". BET, pāris dienas pirms tā "You Tube" vietne piedāvāja noskatīties video albuma garumā, kur katrai no "Tv on the Radio" dziesmām radīts vairāk vai mazāk māksliniecisks klips. 1999.gadā "The Cinematic Orchestra" klajā laida pirmo ierakstu. 1994. gadā ārkārtīgi mierīgu koncertu paguva ierakstīt tā laika zināmākā grupa "Nirvana". "The Roots" spēlē instrumentālo hiphopu kopš 1987.gada.
Ja saliekam kopā pieminēto video instalāciju, "The Cinematic Orchestra" darba augļus, populāra, enerģiska muzikālā vārda pārsteidzošo akustisko skaņu rīku vieglumu un instrumentālo hiphopu/soul, sanāk kaut kas, ko skatītājiem un klausītājiem piedāvā Gustavo ar projektu "Pilsētas Portāls". Neparasti, ka viņa koncertā cilvēki sēž mīkstos krēslos, uz skatuves stāv akadēmiska rakstura instrumenti, bet apkārt mirdzošā kino "Rīga" zāle rokoko un baroka līnijās. Jo vienmēr taču notiek pretēji – nav mākslas, bet ir "kačāšana".
Pat nezinot, kāds būs saturs, Gustava Buteļa komanda jau paspējusi radīt patīkamu neziņu. Līdz priekšnesuma sākumam gandrīz nevienam nav ne jausmas, cik daudz un, kā izrādās, ārkārtīgi profesionāli strādājis Gustavo dziesmu aranžētājs, komponists Romāns Faļkenšteins, kurš bagātīgi pārveidojis katru skaņdarbu.
Kas tad īsti ir "Pilsētas portāls"? Iespējams, ka tā ir Gustavo vēlme sekot ierastam piemēram mūzikas industrijā un uzstāties ar instrumentāli akadēmisko sastāvu kā daudzi citi. Pilnīgi noteikti pierādījums, ka jebkurš zīmogs, uzspiests uz dziesmas vai mākslinieka, var tikt noņemts, atstājot pēdas, bet pilnīgi mainot skanējumu un saturu – viss atkarīgs no tevis paša un drosmes daudzuma. Iespējams, ka tas ir eksperimentāls enkurs citu dziesmu aranžējumiem, jo, kā minējis pats mākslinieks, šādi džeza/lounge/r'n'b/soul rakstura skaņdarbi varētu tikt radīti vēl un vēl – ja klausītājam, protams, patīk. Un, kā izrādās – rezultāts pozitīvs! Kopumā galvenais mūzikas industrijas uzdevums ir paveikts – neiestigt klišejās un neatkārtot pašam sevi. Rādās, šāds ceļš Gustavam pagaidām ir pareizais.
"Noderētu, zini, kā viltība sportā, vienkārši it kā, bet ļoti stilīgs portāls.." Tā Gustavo rīmē priekšnesuma titulskaņdarbā. Kā durvis uz pilsētu un reizē prom. No vairākiem skatu punktiem, gaismas, tumsas, krāsas, zemes un debesīm. Savu "vietni" viņš ir papildinājis ar zināmākiem un ne tik zināmiem, bet jauniem un ieinteresētiem mūziķiem, ietērpjot tos pieklājīgās polo/avio formās. Ārkārtīgi sajūsmina pianista Uģa Krišjāņa skanējums un aranžējumos atvēlētā loma. Tāpat arī konkrētais un pārliecinošais kontrabass Ginta Garūta un elektriskā ģitāra Mārcis Auziņš, talantīgā čelliste Māra Botmane un pārējās stīgu kvarteta dalībnieces - Rasa Kumsāre, Austeja Juškaitīte un Guna Jegorova. Piedalās arī perkusionists Matīss Akurāters, kurš regulāri pārslēdzas no metronoma uz bundzinieka lomu. Vēl klarnetists Jānis Tretjuks un Ernests Mediņš pie maigā vibrofona un arī pie perkusijām. Kā "daiļdziedātājas" Gustavo palīdz Ieva Katkovska, Iluta Valtere – Grauda un Kristīne Tkačuka. Pie miksēšanas, samplēšanas un minimālās bītošanas kā vienmēr – profesionālais Gustavo draugs DJ Monsta, un, visbeidzot, "Skaidras debesis I" izpildīt palīdz viens no mūsu laiku labākajiem Latvijas vokāliem (diezgan īsi, bet tāpat – pārliecinoši) Ieva Kerēvica.
Neskatoties uz saspīlēto, pat pārāk matemātiski (uztverams kā mīnuss) izprojektēto "Pilsētas Portālu", pārsteidz kopējā konteksta pārliecinātība, apziņa, ka skanējums noteikti būs patīkams un baudāms, pat sevišķi tiem, kuri Gustavo pieraduši dzirdēt pie "sabvūfera" dunoņām. Daudziem, iespējams, gribas sagaidīt, kā Pilsētas Portāls "ietresī" vai "iekačā", tomēr pirkstos kož tas, kurš neizlasa pirms koncerta brīdinājumu - "programma ir mierīga, dejojama mūzika netiks atskaņota". Tomēr arī tas ir gaumes jautājums – citiem tā varētu būt garlaicīga, citiem nomierinoša.
Visdīvainākais "Portālā" šķiet pats Gustavo priekšgalā. Stils, nemainīgs, tomēr nepārprotami redzams, ka tas Gustavs Bitelis, kas izpildījās pirms kādiem astoņiem gadiem, ir izbeidzies. Koncertā viņš ir pārsteidzoši pozitīvi pārlādēts, pieklājīgs un kokains, reizē pārspīlēti moralizējošs. Liekas, ka Gustavo rēķinājies ar sajaukto publikas "kiš-miš", bet vēl aizvien nezina, kā kustēties un kur ko vicināt. Tomēr nav jau slikti, galvenais – tā ir mūzika. Kas to lai zina, varbūt ir jāiziet cauri kaut kādām stadijām, lai saprastu, ka dumpinieciskums mēdz palikt vienīgi konkrētās aprindās, varbūt vienkārši jākļūst labākam – tas ir katra paša ziņā.
Tomēr, neskatoties uz instrumentālo sastāvu, pašu Gustavu un gaismām, pieviļ skaņas telpiskais diapazons. Un tieši balkona līmenī, kur melodijas nonāk trūcīgāk nekā parterā, bieži vien meiteņu vokāls un arī pavadījums izklausās kā guļammaisā. Laikam līdz galam nav izdomāts skandu novietojums, kas skaņu padod vien uz priekšu un sāniem, ne uz augšu. Tāpat arī pāris vietās slikti un nesaprotami dzirdams "daiļvokāla" izpildījums. Dikcijas trūkums vai skaņotājs, tagad to var tikai minēt, tomēr nerēķināties ar nepilnu ceturto daļu auditorijas ir diezgan nepieklājīgi.
Tieši tāpat kā "TV on the Radio", arī Gustavo savās video projekcijās izmanto dažādu krāsošanu, parastu videoklipu montēšanu ar animācijām un aplikācijām, melnbalto, miglaino un skaidro. Sākot no "Testamenta" "out of focus" pilsētas gaismām sākumā, cauri cilpojošiem video kadriem, komerciālo videoklipu, vienkārši šūpojošos pulksteni utt.. Ir pavisam parastas lietas kā jau pierastie pilsētas gaismu ritma paātrinājumi (kas, diemžēl, nav Rīga), kā arī ārkārtīgi jauks, ironisks virinātāju klipiņš dziesmai "Ak, tu, dieniņ (klabināmā)".
Video kombinējas arī ar patīkamajām gaismām, kuras mainās ar dziesmas raksturu, noskaņu un arī jau pieminēto video pavadījumu. Reizēm tās mijas ar projekciju neesamību, līnijām izgaismojot ekrānu vai pilnīgā tumsā, izlīdzoties ar pāris nogriežņiem vai diodēm skatuves dibenā. Šad tad skanējums tiek papildināts, piemēram, dziesmā "Plus mīnus" izmantotā Džeisona Čārlza Beka jeb Gonzales sampla ritmiku ar vieglu pulsāciju.
Kopā klausītājiem sanāk dzirdēt koncertu apmēram stundas jeb parasta izmēra albuma garumā. Dzirdami šādi albumos iekļauti skaņdarbi: "Testaments", "Ieprogrammēts", "Parasti Pārdomu Saraksti", "Pilsētas Portāls", "Citu Variantu nav", "Ak tu dieniņ (klabināmā)", "Nu tu dod 97-10", "Lai paliek", "Daudz Laimes", "Skaidras debesis I", "Par citu meiteni" un "Plus mīnus". Divpadsmit melodiju (plus pāris jaunu), kas tomēr atstāj mazuma piegaršu. Koncerts, kuru nevar nosaukt par koncertu, jo tas ir pārāk īss. Gustavo vēl atgriežas, lai atkārtotu pāris jau nospēlētās dziesmas, bet tas jau vairs nav interesanti - klausītāji var jau rušināties pa savām somām un ieslēgt mobilos telefonus.
Gustavo koncertprogrammas "Pilsētas portāls" koncerti kinoteātrī "Rīga" notiks arī 14., 15. un 16. aprīlī.
Foto autors Ingus Bajārs
