Koncertā piedalīsies soliste Ieva Ezeriete (soprāns), pianisti Aldis Liepiņš un Mārtiņš Zilberts, kā arī Edgars Saksons un Ivo Krūskops (sitaminstrumenti).
Aleksandrs Antoņenko (1975) šobrīd ir viens no pieprasītākajiem tenoriem pasaules lielākajos opernamos. 2009./2010. gada sezonā guvis panākumus Parīzes Bastīlijas operā un Berlīnes Vācu operā (Kavaradosi), Oslo operā (Dons Hosē), Drēzdenes Semperoper (Otello), Bavārijas Valsts operā (Ismails). Uzstājies Vīnes Valsts operā un Stokholmas Karaliskajā operā (Hermanis), Ņujorkas Metropolitan operā (Luidži, Dmitrijs). Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003 par sniegumu operizrādēs un Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumā.
Antoņenko vokālās studijas uzsācis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie Margaritas Gruzdjevas, pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Arvīda Lustes klasē. 1998. gadā debitēja Latvijas Nacionālajā operā iestudētajā "Alčīnā" (Oberto), vēlāk dziedāja operās "Dons Žuans" (Dons Otavio), "Jevgeņijs Oņegins" (Ļenskis), "Bohēma" (Rūdolfs), "Traviata" (Alfrēdo), "Pīķa dāma" (Hermanis), "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" (Sergejs). Kopš 2004. gada dziedājis Diseldorfas Deutsche Oper am Rhein, Berlīnes un Grācas operā, Londonas Covent Garden, Montekarlo, Romas, Ženēvas opernamos un Zalcburgas festivālā.
Koncerta pirmajā daļā „Ziemas dārzs" skanēs fragmenti no sulīgu eļļas skaņugleznu meistara Valērija Gavriļina monumentālās kora simfonijas "Zvani" un apcerīgā mistiķa Jurija Faļika dziesmas soprānam, tenoram un korim. Koncerta otrā daļa – „Sviridova vainags" - pilnībā veltīta Georgijam Sviridovam – vienam no spēcīgākajiem un oriģinālākajiem krievu mūzikas pārstāvjiem 20. gadsimta otrajā pusē. Muzikologa Orests Silabriedis uzskata: „Visiem, kas auguši ar Sviridova mūziku "Laiks, uz priekšu!" Centrālās Televīzijas vakara ziņu sakramentālās pārraides sākumā, būs interesanti uzzināt, cik daudzveidīgs un būtībā visnotaļ sakrāls ir Sviridova skaņuraksts. Viņa mūzika skar līdz sirds dziļumiem – tā ir neiedomājami skaista un neticami vienkārša".
Koncerta ieceres autors Sigvards Kļava izveidojis Sviridova dziesmu montāžu un nosaucis to par "Sviridova vainagu", atsaucoties uz paša komponista savulaik sacerēto "Puškina vainagu".
Sigvards Kļava: „Programmas pamatlīnijas ir miesas un gara dialogi, kuri kā cilvēka un eņģeļa saruna savīsies solistu Aleksandra Antoņenko un Ievas Ezerietes balsīs. Koncertā atskaņosim kādreiz tik bieži dziedāto 70.-80. gadu krievu vokālo mūziku. Koncerta idejiskais kopsaucējs būs Artura Maskata darba „Vesna" (Pavasaris) pirmatskaņojums, kuru komponists rakstījis Aleksandram Antoņenko un Radio korim īpaši šim koncertam. Opuss ir ar Borisa Pasternaka tekstu, kur caur īpašu starojumu laicīgais iegūst dziļu garīgo piepildījumu."
Ieva Ezeriete (1963) muzikālās gaitas sākusi slavenajā bērnu ansamblī "Knīpas un knauķi", kā soliste (ar uzvārdu Piliņa) 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā izcīnījusi uzvaras vairākos konkursos "Ko tu proti?". Kopš 1985. gada 1. janvāra Ieva Ezeriete ir Latvijas Radio kora, kā arī kora grupas dziedātāja un soliste, bez kuras nav iedomājama ne klasiskās, ne laikmetīgās mūzikas atskaņošana. Ārpus darba Radio korī Ezeriete dzied solopartijas vokāli instrumentālu lieldarbu atskaņojumos, tāpat klausītāji atcerēsies viņas izcili dzidro dabas balsi pārskanam Dziesmu svētku estrādi. Spoža bija Ievas Ezeriete ekspresīvā solo loma Volfganga Rīma operas "Jākobs Lencs" iestudējumā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 2003. gada rudenī. Ieva saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2007 par izcilu darbu ansamblī.
Ar šo projektu „Latvijas Koncerti" uzsāk sadarbību ar Cēsu un Rēzeknes pašvaldībām ar mērķi nodrošināt regulāru koncertdarbību šajās pilsētās, kur drīzumā tiks atklātas jaunas koncertzāles - Rēzeknē koncertzāle tiks atklāta 2012. gada vasarā savukārt Cēsīs 2013. gada rudenī.
