Rokoperas "Ei, jūs tur!" libretu rakstīja komponista brālis Viks (Viktors Kalniņš, 1939), par pamatu ņemot pasaulslavenā ASV armēņu rakstnieka Viljama Sarojana (Saroyan, 1908–1981) viencēlienu ar tādu pašu nosaukumu. Mīlestība un alkas pēc brīvības. Pasaulei pretī stāties un izdzīvot var tikai, saliekot muguras kopā un mūžīgi paliekot tā. Imants Kalniņš raksta atbruņojoši atklāti, tā ir rokmūzika pēc būtības – tiešs signāls, tiešs trāpījums, nekā nogludināta, nekā piekrāsota. Tur ir savs naivums gan tajā stāstā, gan stāsta skaniskajā izklāstā, taču šis naivums raisa spēcīgu līdzpārdzīvojumu, jo ir tik neaizsargāts.
Imanta Kalniņa (1941) rokopera "Ei, jūs tur!" ir viena no pirmajām rokoperām Padomju Savienībā. Tā sacerēta 1971. gadā, taču pirmizrāde notika tikai 1977. gadā. Pa to laiku Krievijā jau bija paspējusi triumfēt "oficiāli" pirmā padomju rokopera – Aleksandra Žurbina "Orfejs un Eiridike" (1975, drošības pēc saukta par songoperu) un arī Aleksandra Ribņikova "Hoakina Murjetas zvaigzne un nāve" (1976), ko pirms izrādīšanas vienpadsmit reižu aizliedza. "Ei, jūs tur!" saskārās ar līdzīgu attieksmi – varasvīriem, visticamāk, bija bail laist uz skatuves kaut ko tik brīvdomīgu.
1977. gada 21. oktobrī Liepājas teātra Mazajā zālē notika "Ei, jūs tur!" pirmizrāde – režiju veidoja tolaik pavisam jaunais teatrālis, mūsdienās pazīstamais animācijas meistars Māris Putniņš, spēlēja "Līvu" mūziķi, lomās bija Ieva Akuratere un Juris Bartkevičs. Divu mēnešu laikā iestudējumu parādīja astoņas reizes. Mazliet vēlāk "Ei, jūs tur!" vairākiem Latvijas teātriem mēģinājis piedāvāt aktieris Igors Siliņš, taču bez panākumiem. 80. gadu sākumā izdevās dabūt atļauju koncertzuvedumam, ko Latvijas Universitātes Lielajā aulā režisora Valda Lūriņa vadībā īstenoja Ieva Akuratere un Raimonds Bartaševics, Gido Kokara vadītais koris "Daile" un grupa "Pērkons". 1986. gadā Latvijas Televīzijas režisore Laimdota Kalniņa uzņēma savam laikam vizuāli revolucionāru videofilmu, kur galvenajās lomās bija Ieva Akuratere un Igors Siliņš. Pavadījumu toreiz aranžēja Niks Matvejevs, un kameriski izzīmētais skanējums (ar vijoles un obojas piedalīšanos) ievērojami atšķīrās no "Pērkona" roķīgi tiešā skanējuma. 1992. gadā opusu Liepājas teātrī iestudēja Ivars Lūsis, lomās bija Vita Vārpiņa un Egons Dombrovskis.
