"Darīju to, lai mēģinātu izglābt viņa dzīvību," Kobeina tuvais paziņa atklāja izdevumam.
"Iecerēju kopdarbu, lai izrautu Kurtu no [nomāktā] stāvokļa. Aizsūtīju [uz Kobeina māju] lidmašīnas biļeti un šoferi. Biļeti viņš [Kobeins] piesprauda pie sienas, un šoferis gaidīja pie mājas 10 stundas. Kurts tā arī neiznāca ārā un neatbildēja uz telefona zvaniem," ar nožēlu atceras Staips.
Atskatoties tālākā pagātnē, Staips atminējās, ka arī pašam nav sveša ilglaicīga nomāktība, kas turklāt pamatīgi ietekmē fizisko veselību. Astoņdesmito sākumā apmēram gadu Staips, pēc paša atzinuma, mocījies ar paškontroles trūkumu un bulīmiju (pārmērīgu ēšanu).
"Gāju cauri šim grūtajam laikam – it kā zaudēju galvu – toreiz, kad strādājām pie trešā albuma. Toreiz arī sākās bulīmija un kļuvu pilnīgi dulls," atzīst dziedātājs.
Kurta Kobeina līķi ar šautu brūci galvā nelaiķa mājās atrada trīs dienas pēc nāves – 1994. gada 8. aprīlī.
Publicitātes foto, Maikls Staips
