Kora „Mūza” 60 gadu jubilejas koncerts

Šī vakara programma aptver visu kora darbības laiku un raksturīgākās iezīmes, gan seno mūziku, izteiktu klasiku, gan latviešu, gan pasaules, skaņrades meistaru veikumu, gan modernās tendences un „modernos klasiķus”.

Pēdējos gados koris nodarbojies gan ar aktīvu koncertēšanu, piedaloties koru skates un konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs, tostarp šogad koru konkursā un festivālā Guido d’Arezzo Itālijā, iesaistījies dažādos labdarības projektos, gaidīti, protams, tiek Dziesmu svētki, taču plānos ir arī kāds īpašs projekts – sadarbībā ar ambientās un elektroniskās mūzikas komponistu Raimondu Tiguli sākts darbs pie jaunā mūzikas albuma.

 Šajā sezonā dalību korī uzsākuši 14 jauni dziedātāji (pašlaik korī darbojas 34 dalībnieki). Koncertā piedalās arī daudzi mūziķi, ar kuriem „Mūza” sadarbojusies ilgā laika posmā – Baiba Zandere, Nora Vītiņa, Dace Leja, Lauris Goss, Zigmārs Grasis, Mikus Abaroniņš, Ralfs Šmidbergs un Rihards Rudzītis. No 2006.gada korim ir arī jauns mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Guntis Cimiņš, šovakar vairs tikai viesa statusā viņu uz brīdi nomaina arī iepriekšējais kora diriģents Didzis Kauliņš.

Vakaru iesāk garīgā mūzika „Jesu Dulcis Memoria” (T. Ķeniņa skaņdarbs) un brīžam rečitētais, patiesi kāpjoši efektīgais „Warning to the rich” (somu komponists T. Jennefelt).

Kā nākamā izskan Henrija Persela 17. gs. tapusī kompozīcija „Hear my Prayer, O Lord” un atkāpjoties vēl par simts gadiem un godinot 400. gadu atcerē Džovanni Mariju Nanino – „Diffusa est gratia”.

Nu klāt arī latviešu klasika – „Vasaras vakars” (Jāz. Mediņš, Aspazijas dzeja) un romantiķa Emīla Dārziņa „Sapņu tālumā” arīdzan ar Aspazijas dzeju. Kontrastējoši seko tā paša Emīla Dārziņa mūzikā tvertais Raiņa klasiski klasiskais „Lauztās priedes”. Latviešu komponistu radīto skaņdarbu virkni turpina kompozīcija „Ar laiku puķes vīst” (P. Vasks, K. de Pantu).

Dziesmu svētku gaidās tiek atskaņota programmā iekļautā jaunā kompozīcija „Gaismeņa ausa, sauleite leice”, (mūzikas autors Valts Pūce), kuru pavada trejdekšņa šķindas un sitamkociņu klaboņa.

Atskanot nākamā skaņdarba pirmajām taktīm zāle pieceļas kājās, tā ir viņu – „mūziešu” himna, Pētera Barisona komponēta ar vēl viena šī gada jubilāra Jāņa Ziemeļņieka dzeju – „Mūzai”. Koncertu noslēdz tā pati romantiskā stīga – „Vienu pašu” (Aspazijas dzeja un Ā. Ābeles mūzika).

Koncerta vadītājas vada Rūtas Paulas pieteikti, atmiņas dalās bijušie kora dalībnieki, diriģenti, tie, kam mūzika bijusi un joprojām ir, ja ne vairs ikdienas, tad tomēr būtiska dzīves daļa. Jubilejā kā jau jubilejā, ziedi un apsveikumi, kaut sen nav gadījies redzēt šādu ziedu apmaiņu no rokas rokā, katrs gatavs izteikt pateicību kādam īpaši tuvam un mīļam skolotājam, biedram, kolēģim, un tas, kam tikko iedoti ziedi, jau pats sagatavojis arī savu rozi vai mārtiņrozi, ko steidz pasniegt nākamajam, tā nu krustu šķērsu, bet beigās visi pie nelieliem ziedu klēpīšiem tikuši.

Dziedāt tā, ka pilna mute skaņas – paklausot šim savulaik maestro Vīgnera dotajam padomam, koristi šai vakarā piepilda ne vien ģildes zāli un klausītāju ausis, bet arī sirdis.